puisis un tiesības

Man savukārt pretdabiski liekas tas, ka visi par varītēm cenšas sapirkties mašīnas. Zinu ģimenes, kuras nebūt nav tās naudīgākās, bet māmiņai, tētukam un 18gadīgajam dēlītim katram pa savai mašīnai. Nu nafig vajag? Te nu tiešām parādās tas mantu kults...

Man gan šķiet, ka ja tomēr ir tāda iespēja ir jānokārto tiesības, protams, jāskatās pēc apstākļiem. Bet tas ir tikai pluss, ja tev ir tiesības. Un par to nolikšanu un tiesību neizmantošanu jebšu putekļošanos, nu nebūs jau tā, ka esi nokārtojis un visu atlikušo dzīvi sabiedriskajā braukāsi.
Bet kā te minēja, ka tas ir lēti - tas gan nav tā, bet ja runājam konkrēti par puišiem - tad viņiem tā visa braukāšana tā labāk iet un pielec, un nevajag jau tik daudz to braukšanas nodarbību. Līdz ar to bišķi lētāk sanāks. Cik atceros , manam brālim pietika ar divām braukšanas nodarbībām, man gan "simtreiz" vairāk:D

Dorota, piekrītu, ka ir stulbi, ja mašīnu nopērk vecāki, bet ja jaunietis pats ir cītīgi krājis un nopircis pavecu mašīnu- tas ir normāli, pat apsveicami!
atceros, ka puiši mēdza atteikties no ballēšanās, lai ieekonomētu naudu, kuru pēcāk ielika mašīnā.

kur te ir teikts, ka tiesības izmaina cilvēku?? Tiesības tikai parāda daudz ko par viņu :)

Tā kā es pati jau tiesības ļoti gaidīju no gadiem 14, kad dabūšu, un 18 gados arī uzreiz dabūju, lai arī nav sava mašīna un man apmaksāja tiesības vecāki - to viņi darīja arī sava labuma pēc, jo zināja, ka vadāšu viņus.
Tad man ir svarīgi, lai arī manai otrai pusei ir tiesības un tagad arī vairs bez mašīnas nevarētu, jo esmu jau pieradusi, ka draugs mani pēc skolas savāc un uz veikalu var aizvest, kā arī pie vecākiem nav ar autobusu jābrauc. Ja abiem ir tiesības, tad var mainīties pie stūres, kādā pasākumā, ja esam ar mašīnu sarunāt, kurš brauks, nevis visu mūžū tikai viens brauc, jo otram nav tiesības.

Pazīstu jau puišus, kam nav tiesības, bet es nevaru saprast kā čalis var negribēt braukt ar mašīnu, jo man kā meitenei jau tas sagādā tādu prieku.

Bet es vispār savā dzīvē negribu tiesības, jo negribu braukt pie stūres. Un ne jau tāpēc, ka nevarētu iemācīties. Gan jau dzīve piespiedīs, bet tā no brīva prāta - nē! Man vienkārši nešķiet, ka man vajadzētu un būtu droši stūrēt. Tāpēc, no šīs puses skatoties, būtu jauki, ja puisim būtu tās tiesības. Bet vispār - tas jau nu nav no galvenajiem kritērijiem, tiešām!

Līdz 20 gadiem man tas nebija svarīgi. tagad liekas, ka būtu grūti bez tiesībām un mašīnām abiem. bet tomēr man svarīgāk, ka man pašai ir, tomēr neatkarības sajūta vislabākā :)

ja cilvēks vēlas tiesības un mašīnu un 25 gados to nav dabūjis, tas jau ir neveiksminieks vai slinķis. neciešu neveiksminiekus :D
bet ja cilvēkam nav tādas vēlmes, ja ir cita alternatīva priekš pārvietošanās, tad tas normāli :)

nu neviens jau šeit neapgalvo, ka tiesības ir kkas ūberkruts, un ka tas, kompelktācijā ar vāģi, ir galvenais, pēc kā vērtēt cilvēku. Nebūt nē :D
Tomēr uzskatu, ka tā apliecība ir tikai bonuss :) kaulus jau ar nelauž ieziet to autoskolu ..
Es to redzu kā vnk daaaaaudz plašākas iespējas. Kā plusiņu, tāpat kā valodu prasmes ... Ja tev ir tās tiesības, ir daudz vairāk iespēju kko pasākt un darīt :D sākot jau no izpalīdzēšanas vecākiem, līdz lētākai un aizraujošākai ceļojumu saplānošanai, jo varēsi iznomāt auto un izbraukāt visu Francijas piekrasti ... nu tā kkā :D

Man tas ir ļoti svarīgi! It īpaši, jo pašai nav tiesību.

Sugarlips, pārpratu vienu komentāru, viss ok. ;-)

+joselyn par to komentu, ka ļoti daudziem tās mašīnas patīk visā tā nozīmē jaukt, ārdīties, pirkt jaunas, labot utt. :-D Vispār nesaprotu, kāds tur sakars ar bērna prātiņu, tā vienk ir aizraušanās, tāpat kā kādam citam varbūt patīk jāšanas sports :-D :-D :-D

Par mani pašu - it kā jau liekas, ka es nepiešķiru tam baigo nozīmi, beeet, ja tā padomā, man nav apkārt puiši bez tiesībām (s) Tāpēc nevaru tā spriest, kā būtu, ja būtu. Bet foršāk noteikti būtu, ja ir, jo man taču kā tam "nenobriedušajam bērnam" patīk mašīnas un drifts (blakus esot :-D ).

Un par to vecumu - jaunākiem jau it kā ir vieglāk dabūt autovadītāja apliecību, daži tikai sirmā vecumā attopās, ka taču ir ērtāk un viņiem arī vajag, un tad grūtāk iet.. :-D

Nu tiesības komplektā ar savu auto liecina par to, ka vīrietim ir puslīdz tradicionalas vērtības dzīvē, kaut kāds savs īpašums, ienākumi, lai varētu nopirkt degvielu. Līdz 25 gadiem to visu tā kā vajadzētu

:-D :-D :-D
Uzskatu, ka auto tiesības ir parasta dzīves nepieciešamība tiem, kuri to uzskata par vajadzīgu, - ērti jebkurā laikā kaut kur aizbraukt, esi neatkarīgs no citiem, varbūt kāds vienkārši gūst baudu no braukšanas. Tikai un vienīgi, nekas vairāk. Pavisam prozaiska dzīves vajadzība. Bet nu tie argumenti, kas dažviet šeit izskan... come on... kāds sakars parastam dzelzs gabalam ar cilvēka mērķtiecību, spēju analizēt lielu informācijas daudzumu, neveiksminieka statusu un ko tik vēl ne... Pēc analoģijas sanāk, ka tad jau arī tie dullie braucējie ar apskretušajiem bembjiem, kas drāžas pa Latvijas ceļiem, ir mērķtiecības kalngali un dzīves veiksminieki :-D Nu nevajag pārspīlēt un par pavisam ikdienišķām dzīves lietām runāt tik augstās kategorijās :-D :-P

Neesmu par to domāju, katrā gadījumā uzskatu, ka manam draugam ir nepieciešamas tiesības un auto, un manam draugam arī ir, man pašai arī ir, noliku tiesības 100% par savu nopelnīto naudiņu, jo uzskatīju, ka tam ir jābūt, tas ir bonusiņš manā CV, auto man nav, šad tad braucu ar darba auto, iemaņas nezūd, nav protams tik ideālas kā braucot katru dienu, taču braukt tāpat māku, automašīnu arī pirkšu par savu naudu, kad stabili zināšu- jā varu to 100% atļauties.

Jā un par to, ka cilvēks tiek vērtēts pēc tā cik gudrs, apņēmīgs viņš ir ja ir tiesības man arī šķiet nepārdomāti, man ir zināms cilvēks kuram ir epilepsija un diemžēl tiesības viņam šī iemesla dēļ nekad nebūs, tāpat ir cilvēki kuriem tas nav nepieciešams šobrīd. Personīgi es zemāk vērtēju tos, kuri iesāk likt tiesības un nespēj pabeigt, pamet malā- vot tā ir īpašības, kas liecina, ka cilvēkam nav gribasspēka.

Neesmu par šādu lietu piedomājusi,jo man tas nav nozīmīgi.Manam vīrietim ir tiesības,taču tik pat labi varētu arī nebūt.Tiesību esamību vai neesamību nesaistu ar cilvēka raksturu vai kādām pārmaiņām raksturā.Pašai tiesības nav,jo šobrīd man nav vajadzības pēc šīs lietas.Zinu,ka pie stūres sēsties nevēlos,tāpēc arī nevēlos tērēt naudu par tiesību kārtošanu.Darbu tiesību trūkuma dēļ zaudējusi neesmu un no darba devēja negatīvu attieksmi saņēmusi neesmu.Savu vīrieti nekomandēju un nelieku viņam visu dienu braukāt un vadāt mani.Pati parūpējos par nokļūšanu no A uz B punktu,jo ir daudzi varianti kā to izdarīt pašai pie stūres nesēžoties.

Svarīgi lai ir gan tiesības,gan auto :-D . Kā jau meitenes minēja,nebūtu ērti braukt uz randiņu ar sabiedrisko :-D Visādā ziņā auto ir komforts (l)

man tiesības arī ir no 18 gadiem,teikšu godīgi,ka priekšroku dotu puisim,kuram ir tiesības. mašīna var nebūt. pazīstu puišus,kuri mācījās,bet eksāmenu tā arī nevarēja nolikt :-D ,lieki izmesta nauda. ja ir tiesības,tas tomēr kko nozīmē par cilvēku (nerunāju par tiem,kuriem tiešām nav laika vai iespēju tikt pie tiesībām) |-)

Man tas nav īsti svarīgi, bet ja puisim ir 28 gadi un viņš man pasaka, ka uz darbu brauc ar autobusu, tad ir tā bišķiņ dīvaini! :D
Bet no otras puses es arī saprotu, cik grūti mūsdienās, it īpaši dzīvojot LV, nopirkt mašīnu, dzīvokli... :-/

1) Pārsmējos par to, ka beztiesību puiši ir mākslinieciski. Mans bijušais man izmaksāja tiesības, lai viņam būtu šoferis, kad grib iedzert. Ļoti mākslinieciski! :D
2) Pārsmējos arī par to, ka gotiem un hipijiem nav tiesību. Manam gotu puisim ir.
3) Nu skaidrs, ka ir ērtāk, ja džekam ir tiesības, jo tad es varu sēdēt priekšējā sēdeklī, bet draugiem jāspiežas aizmugurē:D
4) Ja cilvēks pasaka, ka brauc uz darbu ar autobusu, es domāju, ka viņš ir ekonomisks, nevis muļķis. Es drīzāk brīnos par vienu draugu, kurš brauc uz darbu, kas ir tādā attālumā, ka man pat prātā neienāktu cits pārvietošanās veids kā vien ar kājām:D
5) Pārsmējos arī par to, ka ir stulbi uz randiņu vai kino braukt ar autobusu. Tā arī neiebraucu, kāpēc. Laikam stulba esmu, jo tikai tā uz šīm vietām esmu pārvietojusies:D