savlaik pazinu metālistus un gotus, kuri tiesības dabūja kreitni prims manis , jaukās, apmņēmīgās un ūbergudrās hipijmeitenes :D pa šādām kategorijām, manuprāt, šķirot ir aplami, jo visi bijām draugi, kas saistīti ar dažādām mākslām un "bohēmojām" kopā.
bet par tēmu - mans ex kategoriski atteicās iet autoskolā. nezinu gan kādēļ, nu savāds viņš bija :D tajā pašā laikā arī manu motivāciju dabūt to apliecību nosita pamatīgi. Sanāca tā, ka kādu laiku šķīra attaļums un fiksi vien smadzene sakārtojās un dabūju tiesības .. un labi ka man, tādai spindzelei kā tolaik, arī nedeva tās tiesības .. kkas tomēr mainās domāšanā .. grūti gan patiekt, kas tieši. Bet domāju, ka tas jau arī individuāli; tie, kam smadzeņpods sakārtots bijis pirms tam, nekas diži, laikam jau, nemainās :D
Turpinot par puišiem - domāju, ka tam ir nozīme. Sevišķi jaunībā. Tas, manuprāt, liecina par zināma veida mērķtiecību, noteiktību. Cik tad nu mums ap to 18, 20, 23 gadu vecumu ir diži daudz sasnieguši ? Lielākā masa jau tikai mācās. Tad tā rozā kartīte, manā izpratnē, saistās ar to spēju "novest lietu līdz galam" un tā .. bet jūtu, ka man tā ir tāda bērnibas trauma, jo tēvs vairākas reizes centies, bet nav to apliecību dabūjis :/ mamma, savukārt, brauc gadu desmitiem un arī ir daudz uzņēmīgāka un "gudrāka" (l)
Es viennozzīmīgi par čaļiem ar tiesībām (l) Lai gan, ja dikti patiktos, kā lielu mīnusu to neuzskatītu; tas nozīmīgi šķeit vien tad, kad starp diviem kandidātiem velk plusiņus un cenšas izanalizēt viņu personības :D
atvainojos par izplūšanu garajā tekstā.