Sveikas :-)
Man ir noticis tāds notikums,kā: esmu pārtraukusi 2gadu un 6mēnešus ilgas attiecības :'-(
Ir pagājušas tik 2dienas pēc šķiršanās un jūtos vēljoprojām traki.
Vēlos nedaudz izkratīt savu sirdi,kas ir sakrājies (dažreiz svešiem pateikt ir daudz vieglāk).
Šķiršanās inaciators biju es. Man šajās attiecībās nevajadzēja pieļaut pat piedod nevajadzēja,ka puisis ir vairākkārt pacēlis roku pret mani. To,ka viņš ir bēdzis entās reizes uz klubu bez manis,man pat nezinot,bet es pati mājās sēžu un nervozēju kur ir,ko dara,pa 2gadiem šādi tiešām ir bijis daudz. Nevajadzēja pieļaut,ka sāk pazemot mani-publiski,tiešāk savu vecāku priekšā.. godīgi sakot-daudz ko nevajadzēja pieļaut. Viņš tāds greizsirdīgs ir bijis-drausmīgi pietam,ka tas ar daudz ko ietekmēja. Un lietas,vēlme ko esmu gribējusi-to viņš man ir liedzis,nav atļāvis.
Gribēju šķirties,jo bij gūti sadzīvot ar viņu. Tagad,kad neesam kopā-arī ir grūti. Atnāku mājās-viss atgādina viņu,pat parunāt nav ar ko..
Godīgi sakot pat nezinu vai spēšu iztikt viena,man vajag lai kāds man ir blakus. Gribās ņemt un rakstīt brauc atpakaļ,es gribu,lai esi man blakām,bet negribu,ali būtu tā kā ir bijis,jo vienriez a=jau vienu iespēju jau devu,bet cik ta var dod,ja jau nemainās,tātad nekas arī nemainīsies. Kā arī man tagad ir vēl tikai 22gadi,pati optimistiksi skatos dzīvei uz priekšu,gan man būs labāks,paspēšu atrast,bet .. es gribu,lai man tagad ar ir labi :-(
Vieglāk būtu,ja viņš man nerakstītu,bet nē man kā uz ļauna tik raksta,ka mainīsies utt,bet neticu.
Jūtos baigi slikti. Nezinu kur pat likties :'-(
Paldies,es vnk izteicu savu sakāmo,kas bij sakrājies. Es jau te varētu saraxtīt daudz,daudz :-D bet,kas nu lasīs..
161
