Iesakiet man labu ...

Tagad lasu Kolinas Makkalovas "Pieskariens",kas ir apmeram par 1850 gadiem,zelta raktuvem, to laiku likumiem un sievieti,kas apprecas ar bagatu virieti,ko nepazist. Iepriekseja gramata bija Mazputniņš (Rešāds Nurī Gintekīns)apraksts-Mazputniņš ir saviļņojošs romāns par pirmo mīlestību, kura pamatā ir smeldzīgi skaists un romantisks mīlas stāsts.
Bērnībā Feride ir īsts nemiera gars. Meitenei tīk kāpelēt pa kokiem un šaudīties ar ķiršu kauliņiem, tāpēc viņu iedēvē par Čalīkušū jeb Mazputniņu. Tad, gluži negaidot, pie Ferides atnāk pirmā mīlestība. Šķiet, viņas laimi nekas nespēj aptumšot un nākotnē gaida daudzi skaisti gadi kopā ar iemīļoto...Varu piebilst,ka tas bija ari par citu kulturu,musulmanu sievietem.

Man ļoti patika latviešu autores Ilzes Freianes ''Viršu medus''. Arī viņas cita grāmata, ja nemaldos ''Vai tā ir mīlestība''. Par mīlestību, par attiecībām, par dzīvi. Viršu medus ,loti laba,manuprat,attaino daudzas musdienu meitenes :-) Un par raudasanu,varbūt kādā brīdī,bet beigas laikam labas,jā :-)

+ par "Dziedoņi ērkšķu krūmā", manuprāt, ļoti skaists stāsts :)
vēl patika Remarka "Trīs draugi"

tā kā klasiku jau tev te daudzas ieteica tad ne klasika Geišas atmiņas satriecoša grāmata ;-)

O, super, Ms. Elissa rosināja mani beidzot izkustināt no plaukta kādu grāmatu, ko palasīšu, kad man būs vairāk laika :-P
Grāmatu, kas man šķiet saistošas un labas, ir ļoooti daudz.Vienu izcelt ir ļoti grūti.

Man arī, tāpat kā Felix, patīk Hemingvejs ("Ardievas ieročiem", "Kam ir un kam nav", "Sirmgalvis un jūra"),viņam ir tāds kodolīgs izteiksmes veids, ar vārdiem prot uzzīmēt bildi tā, ka, šķiet, pati esmu klāt un līdzdalos notikumā.

Grāmata, kas mani ļoti ietekmēja un kura ir raiba, piesvītrota ar man būtiskiem citātiem, ir Muntes "Stāsts par Sanmikelu". Kad skolas laikā, 13-14 gadu vecumā, to lasīju, tās ietekmē pat kādu laiku vēlējos kļūt par ārsti. Joprojām mani aizkustina stāsts par skaisto bezbērnu grāfieni, nabadzīgo kvartālu bērniem, holēras epidēmiju, difteriju. Un Kapri sala, protams (l)

Man patīk arī amerikāņa O`Henri īsie stāsti - nedaudz paskarbi, bet vienlaikus viegli, dzirkstījoši un humorīgi, un, kas interesanti, vienmēr neparedzamu finālu :-)

Iz dzīves vēl varu ieteikt francūzi Žanu Ženē ("Kerels no Brestas", "Zagļa dienasgrāmata"), savus darbus rakstījis cietumā, pats bijis kriminālnoziedznieks, vairākkārt tiesāts, slimojis ar kleptomāniju. Viņam pieder tā frāze, ka "laimīgie tekstus neraksta". Manā skatījumā -literatūra izcila,kaut arī pretrunīga, valoda skaista.

Lai gan īsti neesmu fantastikas cienītāja, taču man patīk arī Herberts Velss, vakaros, kā reiz, autore var to palasīt (īpaši man patika "Ārsta Moro sala" ar monstrīgajiem zvērcilvēkiem, kas klimst pa vientulīgo salu,,bet nav ne vainas arī "Laika mašīnai" un "Neredzamajam cilvēkam").

Vēl jau Lorensa "Lēdijas Čaterlejas mīļākais" kaut kam romantiskākam ar erotisku piesitienu. Džeinas Ostinas "Lepnums un aizspriedumi"- romantika ar paskarbām reālisma detaļām..

Un vēl jau mana ļoti, ļoti mīļā krievu literatūra, īpaši Dostojevskis.Psiholoģiski smalki noslīpētie raksturi. Bet tas, lai šoreiz paliek :-)

Jēkabs Zeibolts "Ūdens burbuļi"

Un vēl .. tāda vairāk dvēselei - Regīnas Ezeras "..pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis"

Skaistas un tik ļoti patiesas mīlestības vēstules