Izšķīrāmies :)

MissJoker-jau tik daudz reizes esmu to teikusi,bet nesaprot. puisis uzskata,ka esam lemti viens otram un viss... ir teicis,ka grib,lai es būtu vienīgā,kam līdz savai pēdējai dienai teiktu,ka mīl..
esmu gan mēģinājusi skaidrot,gan rupji pasūtījusi-bet nekā...numuru gan negribas mainīt... nu nez-varbūt arī dot vēl vienu iespēju... :-|

man ir tas pats kas La Petite Blonde. arī 2 menešus lūdzas. un es tā sliktā! bet, ko lai dara, ka negribas kāpt uz tā paša grābekļa.
vienai patīk būt :)

Jūs meitenes neesat vainīgas. Paši viņi bija muļķi un nedeva attiecībās gan jau ko tādu kas bija nepieciešams! Vai tad kad gribējāt lai viņi saprot neatbildēja ar sapratni. Lūk tagad viņi ir pelnījuši tomēr ar tādas pašas ciešanas kā viņi ir arī nodarījuši jums.
No malas skatoties varbūt ar jūs esat tās ļaunās pašlaik kuras nedod tiem muļķa puikām iespēju. Bet neļaujiet tam jūs apturēt darīt ko jūs gribat. Tās ir jūsu dzīves un jūsu izvēle, kā jūs gribat dzīvot šīs dzīves. Un citiem cilvēkiem vienkārši tas it/būs jāpieņem. :-P

Ar to ari virietis no sievietes atskiras - ja virietis aiziet no sievietes, tas no malas izskatas galiigi garaam. Ja otradi, sieviete pasaka, ka vinai vins nepatik, vina vinu pasuuta, tas ir vienkarshi normaali. Virietim viss jaiztur, sieviete var neizturet, aiziet vaimanadama vai sashutumu pausdama, viirietis ne.

Es gan uzskatu ka vīrietis ar var no sievietes aiziet. Mans EX sākumā ar aizgāja no manis pirmais.. es vel viņam lūdzos utt. bet galu galā es samierinājos un pieņēmu to ka jādzīvo tālāk.. BET šis atnāca atpakaļ, un ja godīgi es nebiju priecīga jo es vairs ar vairs nespēju uztvert viņu tā kā iepriekš. Jo viņš mani bija sāpinājis viss sāpīgākajā vietā. Es centos viņam piekāpties un izpatikt. Ar cerību ka varbūt ja es centīšos mainīties, tad viņš arī. Bet kad jautāju viņam par viņa jūtām viņš man skaidri nevarēja atbildēt vairs. Lūk kāpēc es aizgāju no viņa. Jo ja viņš nav laimīgs ar mani, tad arī es nespēju būt laimīga, mīlu vai nemīlu viņu. Tāpēc Izvēlējos viņa vietā viņam ceļu kas ejams, ja pats nav spējīgs izlemt kaut vai dēļ tā lai neliktu man gaidīt un lieki cerēt.

Lai viņš izbauda savu jaunību kā vēlējās. Un es dzīvošu kā es vēlos. Un meklēšu citu zivi jūrā !

Nu no otras puses, jums tagad ir pieredze, jus zinat, ko nedarit, lai nesapinatu viens otru, un tagad, domajams, neatkartosiet taas kluudas. Ja centisieties viens otru nesapinat, es domaju, ka jums ir iespeja vienam otru darit laimigu. Jo ari tam nakamajam agri vai velu gadisies kads miseekliigs solis. Es, piem., neeju prom, lai nesaapinaatu ari.
Tadel, ja vins kaut cik censhaas Tevis deelj, varbut, ka no taas miilas kaut kas sanaak. Reeta sadziist, saape paariet.

Man... Es jau pāri pus gadam cinijos ar mūsu problēmām.. Gan mierīgā ceļā gan ar galu galā biju novesta. Manī neklausījās, mani nemīlēja kā es viņam lūdzu lai mani mīl. Viņam centos dot visu, cik nu vien biju spējīga kamēr šis to vienkārši nenovērtēja. Arī es pēc šķiršanās un visa domāju ka JĀ mums ir pieredze tagad un ka tas varētu būt iespējams. Bet MAN sāp vel jo vairāk ka viņš man pat tagad nebija spējīgs pateikt ka grib ar mini mēģināt no jauna visu, jo es viņam tādu iespēju devu, biju teikusi, cerēju ka atbildēs pozitīvi, bet viņš to nevarēja! Ja viņš nevarēja izlemt kaut vai dēļ tā lai neliktu ar man vienreiz ciest TAD LAI VELNS MAN IESPER BET viņš ir pelnījis saprast pa to ne viss patīkamāko ceļu ka lūk viņš ar nav pasaules centrs un ideāls. Jo es darīju tiešām visu kas bija manos spēkos lai viss būtu mums labi. Viņš mani vienkārši ir piečakarējis pārāk daudz reižu lai es vairs būtu spējīga ilgāk gaidīt uz viņa mīlestību.

Ja neklausaas, taa gan ir problema. Es ar ta esmu darijis, centies komunicet, dodot vienu iespeju, otru, bet ja cilveks neprot to noveerteet, tad es ar - nevis samierinos, bet saprotu, ka citas tomeer ir labaakas. Tu redzesi, ir puisi, kas vairak rekinas ar Tavaam veelmeem, interesem un vajadzibam - ar tiem tad ari iepazisties tuvak, un ar kaadu veido attieciibas.

Vakar pec ilgiem laikiem draugs aizravas un sakam strīdēties par nenozimīgu lietu, bet vins aizsvilas un pateica kaut ko -ko patiešām biju dusmiga un iegaju gulet ar asarām :'-( un pagaja laicins sis saka mani mierinat -ka tomer pateica to ko nevajag un es pie ta nesmu vainiga ko vinš man pateica -beigas viss bija labi salabām mieru bet neteiksu to ka šodien tik un ta jutos labāk , kopa jau esam vairak ka 5gadi iet jau 6gads nevaru teikt ka mums kopa iet slikti -atrodam ka viens otru iepriecināt parastaja ikdiena-protams nav vairs tas kas agrak ta dzirkstele bet man pasai nemaz negribetos sakt jaunu dzivi jo mums ir loti daudz kopigu draugu un viss parejais taka kopa abi cīnamies un ir kopīgi mērķi kurus jau pamazām īstenojam un ceram uz to labāko.Patiešām mīlu vinu -zinu to ka viņs mani mīl bet neizrada to cik mēs sievietes vienmer velamies :-P
zinu to ka vinam es nez kapec neuzticos kaut kur palaist vinu talak vai esmu greizsirdīga tas gan vinam nepatik no manas puses ,bet ko darīt pats ari ir greizsirdīgs taja brīdī kad es to nemanu, ja gribu lai vins butu greizsirdīgs tad vins ieslēdz -ka neko nemanu bet iksienē to izjūt gan.-tadi nu tie vīrieši ir ko lai dara.kadam kopa ir lemts būt un kādam nav lemts būt kopā.

Lai Jums arī izdodas un galvenais uzticietie viens otram , jo tas ir pats galvenais protams sevī ieslējot to greizsirdību un neizradot to, bet par mazuminam to atrisinājot viniem nemanot . ;-)

Ja vien neesi tas, kuru pamet ar mīlošu sirdi, vai piekrāpj,kad dod to labāko, jā, uzskatu,kas tas ir viens varen priecīgs notikums :-P :-)
Un tas,ka nav naktī,kas apķer utt.-tīrākais pieradums. Ja koncentrējas uz šādām lietām, var visu laiku sevi žēlot. Bet var arī koncentrāties uz visu jauno,ko dod brīvība (l)

Gemini, zelta vārdi!

Tikai, tas nav tik vienkārši :-/ Visu laiku cenšos koncentreties uz pozitīvo, bet nu pēc 6 gadu kopdzīves tomēr pārāk daudz visa kā, kas to traucē izdarīt, un lai gan brīžiem pat mēdzu atviegloti uzelpot, ka esmu viena tagad, tomēr tas smagums ir palicis un ik pa laikam ta laužas ārā, ka ir ļoti smagi. Un vēl smagāk saprast, ka viņš laimīgs ar citu :-/ Tas neizsakāmi sāp, kad saprotu, ka viņš to, ko darījām kopā tagad dara ar citu.

Pirms 3 gadiem arī es pārtraucu 3 gadus ilgas attiecības. Jo vairāk laiks ritēja, jo vairāk puisis man darīja pāri. Kļuva slimīgi greizsirdīgs. Tā bija abu mocīšanās. Es gāju vairākas reizes prom, viņš skrēja un lūdzās, man kļuva žēl, devu iespēju... līdz vienā jaukā dienā es biju izsmēlusi savu pacietību un aizgāju neatskatoties. Lūgšanās kļuva par draudiem, pašnāvību mēģinājumiem, manis vajāšanu, izsekošanu, rokas pacelšanu. Tomēr es zināju, ka mana aiziešana pēc laika mums abiem sniegs ko labu.Viņš gribēja bērnus, es vēlējos redzēt pasauli. Abi šobrīd esam tur, kur vēlējāmies sevi redzēt- viņam ir bērns, es esmu ārzemēs. Kontaktus neuzturam.
Kad apzinājos, ka esmu brīva no tā murga, es priekiem nezināju, kur likties. Es sāku uz savu dzīvi raudzīties pavisam citām acīm- kur tik vien palūkojos, redzēju jaunas iespējas. Esmu iepazinusies ar tik daudz superīgiem cilvēkiem, esmu tik daudz ko redzējusi un esmu satikusi kādu, kurā esmu tā no sirds iemīlējusies- iepriekš es pat nenojautu, ka spēju izjust tik spēcīgas un skaistas jūtas! (l)

Lote26, protams, ka nav vienkārši. Ja tas būtu viegli, tad nebūtu tik daudz pāru, kas ir kopā pieraduma pēc.
Un tas,ka Tu domā par to kā viņš ar viņu.. Tas nav pareizais veids kā domāt. Noteikti! Vajag izsāpēt, bet savādākā veidā, manuprāt. Nesalīdzinot, nedomājot kā tagad tur tam otram ar citu jau.
Man draudzene šķīrās 3x, tā pa lielam, un vel kādas entās vnk cenšoties nenākt mājās, bet katru reizi atgriezās. Viņa arī domāja nepareizi-atcerējās tikai labo,kas ar to vīrieti kopā piedzīvots, skuma pēc tā,ka naktīs viņu nesilda. Līdz beidzot viņai sāka atvērties acis,ka prestatā tam labajam ir kdaudz ar slikto.
Tagad - viņa burtisko staro! :-) Spēj saredzēt konstruktīvi abu kļūdas, ir izsāpēts un dodas tālāk. Ieciklēšanās uz bijušo var beigties ar lielu vientulību..

es sprotu tevi ka tu juties taja bridi,ir mani ari pamtusi,man ari vajadzetu skirtie,bet nau speka to izdarit (l)