Es šodien visu dienu sēžu un domāju, klusībā pat raudu, vēlos dzirdēt jūsu domas, varbūt varat man kaut ko ieteikt .
Lieta tāda, man ir mans mīļotais cilvēks, un viņam ir māte kura mani necies un kura uzskata ka mūsu raksturi nesader, bet mēs patiešām esam laimīgi , protams, dažreiz arī arī pastrīdamies , bet ātri salabstam, kad mēs esam kopā vis ir skaisti, bet kad viņš aizbrauc pie viņas viss mainās, viņš atbrauc ar sapūdelētām smadzenēm , ka labāk būtu sķirties, bet pēc kada laika, kad viņam pāriet, viņš paliek normāls, grib būt kopā un veidot kopdzīvi, mēs esam jauni vēl 19 gadi, un viņš ir atkarīgs no savas mātes, kura ar to ļoti spekulē. Es nezinu ko darīt, sāp sirds.