Bailes no grutniecibas!

vīrietim sava mīļotā sieviete stāvoklī liekas skaista.

grūtniecība nav mokoša, vismaz man nebija ne jāvemj, ne jāsten. Vienīgi grūtākie ir pēdējie mēneši, mugura sāpēja, nevarēju pasēdēt.

Dzemdības ne maz nav tik grūtas, jā sāpēja kontrakciju laikā, bet kad bija jāizspiež, tad nejūt sāpes. Grūtākais ir spiest no visa spēka.

Un pēc dzemdībām viss aizmirstās un neliekas, ka bija tik grūti

http://www.videoofbirth.com/watch-the-natural-birth-of-a-baby/#

Bail ir vienmēr. Es arī baidos un domāju, ka tās, kam ir bērni arī ir baidījušās no dzemdībām, atbildības un no tā, ka viss samainās. Manuprāt,tas ir tikai dabiski.

Pārvarēt to var tikai paliekoties stāvoklī :-D :-D :-D tad jau atpakaļceļa nebūs :-D

Par adoptētiem bērniem... es laikam esmu vareni egoistiska, bet svešu bērnu negribētu audzināt, kas var būt mīļāks par abu cilvēku mīlestības augli? :-)

Un tās, kas te izteicās nievājoši par būšanu stāvoklī un dzemdībām un visām tām procedūrām, jūsu teksti ir šausminoši :D Jums noteikti ir kaut kādas psiholoģiskās dabas problēmas, slikta pieredze vai neveiksmīgi dzīves piemēri... Riebj lasīt,un ja godīgi nelasīju arī, tik līdz tiku līdz tiem murgiem :-D

katrai sievietei dzemības savādākas, citai nesāp, citai sāp, lasīju, jo tievāka meitene, jo vairāk sāp, bet nav tik traki, kā saka-velns nav tik melns kā to smērē, tāpēc nevajag iedomāties visādas lietas kas rosina bailes un negatīvas emocijas

Es zināju, ka gribēšu bērniņu kādreiz, bet,domājot par nākotnes plāniem, nekur nevarēju atrast vietu bērniņa audzināšanai. Nemaz nerunājot par dzemdībām, palasot,paklausoties par sāpēm,nedod Dievs vēl tv redzot kā tas notiek, šermuļi pār kauliem skrēja :-| Pats šausmīgākais ir dažas stundas pirms dzemdībām,kad aiz sāpēm pa sienu rāpot gribēju, dzemdību laikā sapratu,ka atpakaļ ceļa vairs nav,bet,tiklīdz mazais ķipars bija laukā un uzlikts man uz punča, aizmirsās visas sāpes un pārņēma tāda sajūta,kura vārdos nav izsakāma... Tad sapratu,ka visas tās sāpes bija tā vērtas. un patiesībā, sākumā pat liekas, ka būs daudz trakāk neka tas ir patiesībā, galvenais ir pašai nestresot un nesadomāties sliktas domas :-)
Tas no manas pieredzes :-)

Manuprāt, grūtākais jau nav ne grūtniecība, ne dzemdības, bet tieši bērna uzaudzināšana.

Un man liekas, ka šeit Harmony pieņēmums par adopciju var pilnīgi neattaisnoties, jo, ja tu adoptēsi zīdainīti, tad vienalga tev būs jāiziet cauri visām zīdaiņa laika grūtībām, ja vecāku, tad viņam jau ir sava dzīves pieredze, savs raksturs izveidojies, pret ko tev būs ļoti grūti cītīties. Iespējams, ka tavs draugs arī var notīties, jo vienā momentā nespēs izturēt to visu.
Dzīve nekad nebūs tāda pilnīgi droši un 100% pārredzama, visiem nākas iziet cauri kaut kādām grūtībām.

Man laikam no dzemdībām nav tik ļoti bail, kā no tā, ka dzemdībās es varu zaudēt bērnu vai arī, ka bērns piedzimst slims! (t)
No tā man laikam ir visvairāk bail! (t)

http://www.videoofbirth.com/watch-the-natural-birth-of-a-baby/#




:-O

Nu kaapec man bija jaalur tur .

Liekas ka tagad bus bail vairaak ,ka ieprieksh bija :-D

Ja bail no pašām dzemdībām, tad nedzemdē - taisi ķeizaru un miers! Atradušas problēmu!

Džuliāna, vispār jā, uzaugu diezgan pieaugusi, nekādu problēmu, vienmēr esmu uzvedusies un bijusi samērā gudrāka par citiem sīkajiem mazotnē. Es būtu ar mieru audzināt bērnu no kādiem 12-14 gadiem.

Man liekas, ka ikvienai vairāk vai mazāk ir bail no tām dzemdībāM, tas taču pats par sevi ir tik neparedzams un neizzināms process. Es ati par to cenšos nedomāt un mazāk internetā lasīt citu negatīvo pieredzi :-)