Ūdens noteku caurule,
tu -
mans zēnības pirmais mūzikas instruments.
Piecstāvu garais,
skārda pelēkais makarons -
zem tavas runīgās mutes
aukstums pieaug
ledus mirdzošā bārda -
vienīgais saldējums zēniem par velti.
Tu - visu mušu un simtkāju miteklis ziemā,
lietus ūdens garākais tunelis
ceļā uz rensteli slīpo,
pie papirosgaliem un ābolu mizām.
Kamdēļ tu stiepies
tik vāra un trausla
gar namiem uz augšu
kā manas skumjas?
Kamdēļ tu esi
tik tieva un kalsnēja
kā manas istabas puķes
un jaunavas modernās pastkartēs?
Laikam tāds liktenis visiem,
kas tiecas uz augšu
no ielas trokšņa un burzmas,
no dzīves tukluma lētā.
1) Izskaidrojiet, kā Jūs izprotat vārdu savienojumu „dzīves tuklums lētais”!
2) Kā A. Čaks dzejas tēlu „noteku caurule” saista ar cilvēka dzīvi? Pamatojiet savu viedokli ar dzejas tekstu!
*Viedoklis:
*Pamatojums:
3) Dzejolī liriskais „es” attieksme pret galveno dzejas tēlu – „ūdens noteku cauruli” – ir negatīva.
PAREIZI jeb NEPAREIZI
Pamatojums:
---
Paldies! :-)