Kā nesarkt? Besiiii

Jā. Un tad es sāku iet teātrī. :D
Vairs nav tik traki. Galvenais saglabāt mieru.

Un kāda bija Tava pirmā darba diena un saskarsme ar jaunajiem kolēģiem - drošvien, ka arī biji satraukusies.
Jebkādus satraukumus un sarkšanu var novērst arvien biežāk darot to, kas attiecīgo stāvokli rada. Cilvēks ļoti labi māk adaptēties sev neierastās situācijām.

Man ir vienkārši problēmas ar sarkšanu. :-D
Varu nosarkt, ja kāds pretējā dzimuma pārstāvis garām ejot paskatās manā virzienā. Diez gan nododoša man tā sarkšana. :-D
Savukārt publikas priekšā sanāk radīt dikti mierīgu iespaidu, kaut gan iekšēji no uztraukuma nomirt varētu. 8-)

Visu bērnību esmu gājusi uz teātri... laikam nepalīdzēja

Man arī ir bijusi tāda problēma.
Vairāk jākomunicē, vai runā katru dienu spoguļa priekša.
Tā , es vismaz ieguvu ,lielu spēku nebaidīties :D.

man arii sausmiigi tracina ka es sarkstu. ipasi skola kad kads skolotajs kko paprasa vai kad sarunajos ar kadu nepazistamu. no ta vnk laikam nevar tikt valaa
nu jau esmu iesakusi sarksanas sakuma briidi kad zinu ka sarksu dzili ievelku elpu un tad tas kka itkaa pariet. :-D

Es nesarkstu, bet man uz krūšu kurvja un kakla sāk mesties lieli sarkani pleķi. Tas ir vēl trakāk :D Man tādi metās pat sarunājoties ar nepazīstamu, simpātisku vīrieti, nemaz nerunājot par veselu publiku :D Bērnībā gan dejoju, gan spēlēju klavieres, ļoti bieži uzstājos lielos koncertos, bet nekas nelīdz. (e)

daudzi teikuši, ka tas ir mīlīgi.. tie, kam pašiem nav tādas problēmas :D

un tam nav saistības ar pārliecību par sevi, jo mani tik un tā varētu dēvēt par sarkano tomātiņu :D
palieku sarkana, kad smejos, kad izeju aukstā laikā ārā vai arī no karstuma.
cenšos sadzīvot ;-)

Man tas pats - karsts vai auksts laiks,vienmēr seja sarkana.Visi domā,ka es esmu skrējusi vai kas,bet tāda ir vnk sejas ādas īpatnība (s) Draugs saka,ka baigi mīlīgi izskatās,bet man nepatīk :-| Vienīgi prieks,ka aukstā laikā seja nav bāla :-D Citreiz arī,ka sarunājos ar kādu vai baigi pie tā piedomāju,drusku sārtums ir sejā manāms,bet ne tik traki kā agrāk,nedaudz sevi kontrolēju un daudz ko ņemu ar vēsu prātu :-)

vislabāk, ja cilvēki to nesaka, tad cenšos par to aizmirs :D
ja pasaka- ooo, Tu nosarki.. tad man tāda sajūta, ka galva eksplodēs no sarkanuma :D

eEs arī sarkstu, bet tad kad uztraucos, vai kāds nepazīstams cilvēks sāk sarunu. bet esmu pat draudzenu klātbūtnē sarkusi, skolā kad vajadzēja iet klases priekšā arī sarku, bet tgd eju uz solāriju, domāju, ka tik ļoti neizceļas tā sarkšana, vismaz tā ceru, jo uz bālās ādas ļoti labi varēja redzēt ka pārvēršos par sarkanu dārzeni :D
bet ja cilvēks sarkst no aukstuma, no mazām fiziskām aktivitātēm, nu nevis no stresa, tad esmu dzirdējusi, ka var būt mazasinība, bet nezinu vai taisnība, bet tas ir ārstējams.

No aukstuma jau tā nav sarkšana :-) Vnk asinsvadi pa tuvu pie ādas.Tas pats kas pie slodzes - nez vai fiziskā slodzē cilvēks sarkst :-) Tā nav mazasinība!

Man arī ir problēma ar sarkšanu. Un tam iemesls ļoti vienkāršs - sejas ādai asinsvadi ļoti tuvu, tāpēc viegli pamanāmas jebkuras izmaiņas, arī aukstā un karstā laikā.
Laika gaitā esmu iemācījusies ar to sadzīvot. Palīdz arī tas, ka aizeju šad tad uz solāriju - uz brūnas ādas tik ļoti neizceļās sarkšana kā uz gaišas.
Vēl var iet uz lāzerprocedūrām, kurās piededzina asinsvadus. Tas ir diez gan sāpīgs un arī gana padārgs process. Kā arī speciālisti neiesaka to darīt jaunībā. Tad nu gaidu vecumdienas, lai tiktu no sarkšanas vaļā. :D

Lieto tonālo un tēlo teātri! Dješovo i proktično.

Es nesarkstu publikas vai kameru priekshaa, jo tas ir mans ikdienas darbs un pierasts jau, bet reizeem sadziivee, ja gadaas kaada satraucosha vai nepatiikama saruna, sarkshanas vietaa man aciis paraadaas asaras (t) Nu tik diivaini. Ne es raudaat taisos, nekaa, bet asaras aciis!

Iedomājies viņus visus plikus vai kaut ko tamlīdzīgu! :-D