hei, sveikas!
Gribu jums paveicāt, vai esat apmierinātas ar savām krūtīm?
Vai jums tās nešķiet pa mazu vai par lielu, vai pa šķību utt.?
Un vai esat nopietni apsvērušas iespēju par ķirurģisku iejaukšanos?
Ja par cilvēka vērtību runā,es varu izskatīties jebkāds,man tam nav nozīmes,jo es zinu,ko es varu dzīvē,ja esmu bijis ar kādu pašu skaistāko meiteni.Tu zini savus darbus.Un zini savu vērtību. Es varu nepatikt jums 999ņām bet ,zinu vismaz 1nai vienmēr patikšu.Ja no jūsu sabiedrības puses skatās,esmu par velti piedzimis.Bet ja no manas patikt 1nai,ja pilnai laimei vajag tikai 1nu esmu vienkārši ideāls.Šī ir vienkārši veselā loģika tu 1nai patīc =dzīve izdevusies,a tas,ka 999 nepatīc,kāda tam nozīme?Man jau nevajag ar 999ņām kopā dzīvot.Es skatos dzīvē vienīgi uz priekšu un iespējām es nekad nepievēršu uzmanību,šķēršļiem.Tā arī dzīvē dzīvoju ar tādu domu,ka esmu ideāls un visas jūs mani gribat
Protams, žēl tādas sievietes, kurām galīgi nav paveicies un jādzīvo tādām, kādas viņas ir.Savam komentāram varu vēl pievienot, ka vēl vairāk žēl tās, kam nav paveicies ar uztveri un kas ir iedzītas kompleksos. Jūsuprāt, būtu jums tās krūtis bijušas perfektas, jums vispār nebūtu neviena trūkuma? Izskatās, ka dažām te krūšu uzlabošana atrisinātu visas problēmas un gatavās miss-ideālās te tik apgrozītos. Viss ir jūsu galvās!
“DON’T YOU EVER BE ASHAMED OF YOUR BREAST, EVEN IF YOU THINK THAT IT IS TOO BIG OR TOO SMALL. MEN ARE ATTRACTED ANYWAY”
/Evelina Khromtchenko/
«НИКОГДА НЕ СТЕСНЯЙТЕСЬ СВОЕЙ ГРУДИ, ДАЖЕ ЕСЛИ ВЫ СЧИТАЕТЕ ЕЕ СЛИШКОМ БОЛЬШОЙ ИЛИ СЛИШКОМ МАЛЕНЬКОЙ. МУЖЧИН ОНА В ЛЮБОМ СЛУЧАЕ ПРИВЛЕКАЕТ»