Man ir baigi forša ome, ar kuru mēs kaut kad par šādu tēmu runājām. Es arī piederu to baram, kuras izvēlētos zemi, tb, kaut ko ilgtermiņā, bet mana omcene, savilkusi savas krāsotās uzacis, noteica, ka pareizāk darīt tā, lai vilks paēdis un kaza dzīva, respektīvi, mēs nopērkam zemi, uzceļam māju, sākam kopā iekārtot (visur vajag labu naudiņu, tātad kāzām īsti neatliek un kas gan ir papīri), viss ļoti jauki, līdz jaunskungam vienā dienā uznāk mendeļi un viņš pasaka, ka tev jākravā koferi, jo pēc likuma jau nekas īsti tev nepienākas. Ok, zinu, ka kopš omes laika lietas ir mainījušās, tagad sievietes ir gudrākas un apzinās, ka juridiski viss jāsakārto rēķinoties arī ar nepriecīgu scenāriju, bet aizdomāties man šis lika. Es laikam izvēlētos vidusceļu - ne pārāk šikas kāzas un ieguldījumu nākotnē. :)