Šovasar braucu no vecākiem ar vilcienu. Ceļā jāpavada diezgan ilgi, apmēram 2h!
Iekāpu vilcienā, un apsēdos diezgan patukšā vagonā. Tās 2h jau ievēroju, ka uz manis lūkojas viens džeks, pavaicāja, cikos vilciens pienāk Rīgā, un turpina neuzbāzīgi lūkoties.
Pašās beigās, kad jau kāpām ārā, viņš pienāca pie manis un uzsāka sarunu, apmainījāmies ar laipnībām, vaicāja manu nr, tomēr es nedevu, jo man ir draugs un mani iepazīšanās neinteresēja.
Bet džeks bija tīri cērtams, tā teikt, un, ja būtu brīva, tad noteikti būtu iedevusi tel.nr, un tad jau redzētu ... (l)