Es tādu istabu sev negribētu.
Tā ir psihiska novirze- krāt lietas vairāk kā nepieciešams. Parasti tās ir vecas tantes, kam šīberis aiziet ciet un tad var pilnu māju stāvgrūdām ar visādiem mēsliem aizdirst- sākot ar visiem politetilēna maisiņiem, kas parādās mājās, beidzot ar ķirmju nograuztām, smirdīgām, mūžsenām mēbelēm.
Ok, meitene jauna, tāpēc PAGAIDĀM polietilēna maisiņus, visādas plastmasas pārtikas iepakojumu kastītes un citus mēslus nekrāj, bet pašos pamatos tas ne ar ko neatšķiras no tām vecenēm- krājējām.
Kā modes māksliniecei/stilistei, vai kas nu viņa ir, vēl jo vairāk būtu jāsaprot, ka drēbēm ir mode un pēc gada vai diviem tā drēbe būs neaktuāla. Lai gan modi raksturo cikliskums un pēc zināma perioda modē nāk jau iepriekš bijuši silueti, tomēr tehniskā attīstība virzās uz priekšu un tāpēc audumi gan neatgriežas. Piemēram, šobrīd būtu patizli staigāt krimplēna kleitā- kaut arī modernā vai arī spožās likras auduma apspīlētās biksēs :D
Tas pats ar kosmētiku- maksimālais derīguma termiņš taukvielas saturošai kosmētikai ir 1 gads+ atvērtā kosmētikā vairojas baktērijas. Vai nu viņa lieto vecu kosmētiku vai vienkārši psihiskā novirze traucē tos atkritumus izmest.
Man neskauž, jo es arī varētu tādu istabu piekrāmēt pilnu ar lupatām, ja vien katru gadu nerevidētu savu skapi un nesviestu ārā novalkāto, apnikušo, no modes izgājušo.