Kurš pirmais piekāpjas?

Es ar nemaku ilgi dusmoties,kautka vienmer man vajag izrunaties,jo ta sajuta ieksha ka kads ir dusmigs grauz nejedzigi!Un diez kapec man ir tads stulbs talants vainu sameklet pati sevi lai ari 100% zinu ka vainigs ir vinjsh!tas pashai uz sevi reizem liek dusmoties kapec esmu tada njunja!

mēs abi ļoti bieži aizsvilstamies pat par sīkumiem. Bet, cik ātri sadusmojamies, tik ātri arī pāriet. Nav tā, ka kāds nevar izturēt. Vienk paiet neilgs laiks, abi nomierinās, un dzīve turpinās. :-D

Es nezinu, kas būtu jāizdara, lai ilgāk par pāris h nerunātu. Kāda vispār no tā jēga?

Parasti ļoti ātri salabstam, ilgākais varētu būt pāris stundas! ;) Es nevarētu tā 2 dienas pūsties un nerunāt ar mīļoto, kaut arī raksturs man ar šausmīgs! ;)

ui kadreiz speju dusmoties ilgu laiku, a tagad kka nespeju ilgi dusmoties uz vinu :)
parasti sanak, kad ari draugs ilgi nespej dusmoties uz manim, tad kads sak otru pamudinat nedusmoties :)
taka pedeja laika labi ja pusdiena paiet, reizem pat mazak, atkarigs kads strids :)

mjaa ir bijis kad sakaskejamies, ari nerunajam...bet nerunajam kadu dienu varbut...
bet vins loti nopietni apvainojas, sadusmojas, vai pat nezinu ka vel to nosaukt, ka pec tam pati jutos vainiga, ka izcelies strids vai kaskis....
ilgak par dienu nespejuu nerunat..tad taka censos salabt...
laikam jaklust bik pielaidigakai!:)

p.s. jaa, mums ari ir drausmigi raksturi,bet kka sadzivojam ar to :D

Ja esam kopā, tad kāda pusstunda iespējams ir maksimums, ko nerunājam.
Ja neesam kopā (kādreiz, kad vēl nedzīvojām kopā mēdzām sastrīdēties vai nu pa sms vai skype), tad mierīgi dienu varējām nerunāt, varbūt pat 2 dienas. Īsti neatceros, jo tas jau bija labu laiku atpakaļ.

Un runājot par to, kurš pirmais piekāpjas - lielākoties sāk runāt viņš, jo es parasti aizeju uz citu istabu un esmu apvainojusies :D

Izlasīju Jessicas komentāru par sastrīdēšanos caur sms un sasmējos - lai cik muļķīgi tas nebūtu, arī man gadās "sastrīdēties" rakstiski. :D

jaaa...kaadreiz mums arii taa bija :D bet ar gadiem tas stulbums pazuud ;) jo vnk paliec gudraaks un saproti, kam to vajag, ja var visu izrunaat uzreiz!

maksimums kadas 2-3h (varbut)
abiem dusmas jau pa to laiku sen pargajusas, vai nu kads sak peksni kko stastit par citu temu, vai ari saskatamies uz abi sakam smieties, jo neviens nevar izturet ilgak, tas klusums tik spits pec

Viens labs paziņa puisis stāstīja -
viņam esot bijuši meitene, kura, kad viņi esot sastrīdējušies, ar viņu varēja dienām nerunāt, bet viņš bija no tiem tipiem, kam vajadzēja uzreiz izrunāties. Lai cik viņš atvainotos vai pakaļ skrietu, viņa vienkārši ar viņu nerunāja. Tagad viņš to stāsta un atceras ar vieglu smaidu, bet ar piebildi : tas smagi esot sačakarējis nervus viņam.

Neuzskatu, ka ir pareizi pukoties vienam uz otru dienām. Tas ir bērnišķīgi un tādus cilvēkus uzskatu par īstām aunu pierēm :-D Bez apvainojumiem, tas tā tīri ironiski. Un es nekad ar tādu nevarētu sadzīvot. Es vispār nespēju ilgi turēt ļaunu prātu, taču izrunāšanās ir pati svarīgākā.