Sveikas! :-)
Zinu nedaudz nejēdzīga tēma, bet gribēju uzzināt vai kādai nav gadījies līdzīgi..
Es esmu iemīlējusies spāņu puisī(25), abi studējam citā valstī un kaut kas starp mums veidojas , bet man ir ļoti bail, ka tas ne pie kā laba nenovedīs, jo viņš nāk no citas kultūras utt.
Man arī ir bail atkal apdedzināties, jo attiecībās man nekad nav veicies.. Piem., man ir nepatīkami, ja puisis grib izmaksāt, jo gribu būt neatkarīga. Dažreiz es pie sevis domāju, kāpēc puiši man atver durvis, ja es pati to varu izdarīt. :-/ Nezinu, varbūt esmu pārāk sāpināta vai arī dīvaina.. vairāk nezinu ko domāt!
Varbūt kāda no Jums var dot kādu padomu, pastāstīt savu pieredzi par attiecībām ar cittautieti. Paldies.