līdz cik gadiem jūs dzīvojāt kopā ar vecākiem un bijāt atkarīgi no viņiem? :-D Es zinu,ka katram tas ir individuāli,bet gribētos dzirdēt kā tad ir gājis jums :-)
es pati līdz 18 gadiem dzīvoju,bet naudu pelnīju pati jau tad.
dzīvoju vēl joprojām pie vecākiem.. bet bija pusotra gada garš periods kad dzīvoju viena, tad čut mazāk kā divus gadus dzīvoju kopā ar māsu.. un tā sanāca, ka nu jau pāris mēnešus esmu atpakaļ pie vecākiem!
21, dzīvoju ar vecākiem un tuvākajā laikā nekur netaisos iet. Strādāju kopš 17 gadiem, tā kā esmu materiāli neatkarīga. Šobrīd neredzu iespēju un vajadzības dzīvot atsevišķi, jo nav nekādas vēlmes ikdienā ēst tikai roltonus un atdot naudu kaut kādam svešam kungam par īri. Labāk to naudu dodu vecākiem.
joprojām dzīvoju kaimiņos mammai :-D kaut gan mēs ar draudziņu varētu atļauties dzīvot atsevišķi, man negribas, kamēr nebūšu dabūjusi darbu, kurā esmu pilnīgi apmierināta ar samaksu. Es vēl maksāju par skolu pati, līdz ar to nekas baigi daudz no algas pāri nepaliek. Negribu knapināties, prasīt draugam vai tml., gribu dzīvot normāli, tāpēc izvēlos labāk šādu variantu..bet gan jau drīz aizvākšos :-)
No 19 gadu vecuma, bet tāpēc, ka es aizbraucu uz ārzemēm studēt. Ja būtu palikusi LU, tad pieļauju, ka joprojām dzīvotu pie vecākiem. Tagad esmu gandrīz gandrīz neatkarīga, bet tā kā šeit ļoti daudz laika aizņem mācības, un darbam nepaliek tik daudz laika, līdz ar ko alga nav nekāda spīdošā, lai dzīvotu pavisam neatkarīgi, tad man sūta vecāki mazliet naudu, jo no savas algas es varu samaksāt tikai par īri, kas ir lielākā daļa no maniem tēriņiem
Kad sāku mācīties vidusskolā un izbraukāt nebija iespējams, tāpēc dzīvoju pie tantes un tad sāku studēt Rīgā un sanāca reti aizbraukt mājās. Pēc 1 kursa sāku strādāt, bet vēl nedaudz piepalīdzēja vecāki. No kāda 3/4 kursa kļuvu pavisam patstāvīga.
18 gados aizgāju uz Rīgu studēt, tad arī kļuvu patstāvīgāka, tomēr tāpat vecāki vairāk vai mazāk palīdzēja finansiāli, lai gan visu studiju laiku tikai vienu gadu bija tā, ka ne strādāju, ne saņēmu kādu stipendiju, tāpēc vecāki visu to gadu deva naudiņu, tomēr visus pārējos studiju gadus pati esmu iztikusi un dzīvojusi patstāvīgi.
Es paliku viena dzīvot, kad pabeidzu 9. klasi. Finansiāli vecāki visu laiku ir atbalstījuši, arī pēc vidusskolas, jo mācījos uzreiz divās augstskolās vienlaicīgi, tādēļ pašai iespēja strādāt un apmaksāt studijas nebija.
Un vēl joprojām vecāki mani lutina un ieskaita manā bankas kontā naudu. :-)
dzīvoju līdz 21 g.v., bet normāli pelnīt pati saku pēc 1.kursa - protams, par dzīvokli nemaksāju, bet savām vajadzībām pietika :) vispār saku strādāt no 16 gadiem, bet nu tur nebija lielas naudas, tik izklaidēm un kādai lupatiņai pietika :)
22, joprojām dzīvoju pie mammas. Gribētu dzīvot atsevišķi, bet nepelnu pietiekoši un ļooti nepatīk būt vienai. Domāju, ka aiziešu no mājas, kad attiecības ar vīrieti būs nopietnas.
Naudu mammai dodu un pārtiku ar pērku.
475
