Sveikas, meitenes.
Kā jau laikam nojaušat, runa būs par kādu manu īpašību, kas diemžēl visvairāk mēdz izpausties gultā, tādējādi traucējot dažādot un paspilgtināt seksuālo dzīvi. Lieta tāda - neteiktu, ka esmu īpaši pieredzējusi (varbūt arī tas traucē, vienmēr bail, ka kaut ko nemācēšu, kaut kas nesanāks, kā vajag), ir bijis viens partneris, joprojām tas pats, esmu viņu iepazinusi, šķiet, ka gultā mums sader (cik nu vispār varu ko spriest!), un lieta tāda: viņš ir daudz pieredzējušāks par mani, protams, piecieš šādas tādas manas nemākulības, utt., bet jau jūtu, ka seksuāli viņu īsti nespēju apmierināt, un vaina ir manī un manos, laikam jau jāsaka, kompleksos. Manā galvā rosinājušās ir visdažādākās fantāzijas bet vienmēr kautrība un nedrošība gultā traucē izmantot kaut vienu no tām. Seksu gribās bieži, bet.. Esmu seksuāli pievilcīga, bet, kad esmu iekvēlinājusi vīrieti un esam tikuši līdz gultai, es pēkšņi pārvēršos pelēkā pelē.. kaut kā kauns tur tā skaļāk pavaidēt (kaut gan pat gribētos, jo tiešām jūtos labi..vispār smieklīgi!), kauns paglāstīt arī sevi, kaut zinu, ka tā varbūt bauda būtu lielāka mums abiem (cik zināms, vīrieši dievina, kad sieviete seksa laikā paralēli"nodarbojas" arī ar sevi, utt.) nu kauns un nedrošība, īsi sakot, visā manā seksuālajā dzīvē. KĀ lai no tā tiek vaļā? Kā lai tā pa īstam atbrīvojas? Jo process patīk, bet no manas puses tas ir pavisam pelēks, un, ja es būtu vīriets, droši vien tādu pelīti kā es būtu pametis. Vai vismaz mēģinājis neveiksmīgi viņu kaut kā atraisīt...
212
