Sveikas :-)
Mana bēda: ar puisi ir bijis traki. Meli,5dienas un 6dienas nozušana klubos+ dzeršana. Kkādas meitenes,bet līdz sexam nav nekas nonācis,jo ja būtu bijis kas tāds nebūtu tgd kopā. Bet ir tā,ka es viņam piedodu visus šos gājienus. Katreiz saka,ka nākamreiz tā nedarīs-es noticu. Paiet kādi mēneši 3,4-kkas jau vnm notiek. Kopš pēdējā ķārtējā atgadījuma ir pagājis kāds laiciņš,bet... man ir tāda lielā neuzticība. Dienā varu uzrakstīt n -tās sms,ko dari? bet ko tgd dari? un tgd kur brauksi? Liekas,ka melo man. It kā saka taisnību,bet sev vai iegalvoju,ka nē-tur kkas slēpjas,nevar būt,ka saka taisnību. Jūtu,ka viņam apniks,ka raxtu tik daudz sms,bet nevaru neuzrakstīt,ja nu dara ko nepieņemamu.. Tā jau ir kā apmātība. Bet es tā negribu. Gribu vnk strādāt un būt pārliecinātai,ka draugs neko sliktu nedara. Man sāp,ka attiecības ir nonākušas līdz kkam šādam.. :-(