Kas ir tas, kas tevi satrauc?

Mani uztrauc vairāk personiskās problēmas un šobrīd tās ir, ka..
* mammai nav darbs un līdzīgi kā Piparenei nav draugs (šķīrusies no tēva gandrīz pirms 9 gadiem)
* mana veselība

mani satrauc tas,ka daudz gribu bet neko nedaru lai to visu beidzot iegutu...
mans slinkums....


satrauc tas,ka Latvija nav stabilitates un cilvekiem nav darba..

Mani uztrauc tas, ka dēļ sava slinkuma esmu ielaidusi mācības un no kļūdām tāpat nemācos...

Šķiet lielākā daļas dāmu šeit galvenokārt uztraucas par izdzīvošanu. Par darbu, naudu un izaugsmes iespējām.

No personiskām lietām - mani uztrauc tas, ka pēc mēneša jānodod studiju darbs, kuram esmu uzrakstījusi 5 lpp pirms 2 mēnešiem, un vairs klāt neesmu ķērusies.

No globālām lietām - mani uztrauc tas, ka pasaulē ietekmīgi cilvēki/valstis var kaut ko nesadalīt un tad var sākties karadarbība.

Pašlaik mani uztrauc manas atiecības ar vīrieti - neesmu laimīga ar viņu; protams, uztrauc, kas notiks pēc tam, kad ar viņu izšķiršos (un gan jau galu galā to izdarīšu), kur dzīvošu, kā iztikšu un vai jebkad atradīšu savu īsto.
No globālākām lietām - piesārņojums, tas, ka pasaule kļūst arvien trakāka, stulbāka, arī Latvijas sliktā situācija un latviskuma zaudēšana, tas, ka daudziem nav darba un spiesti pamest mūsu valsti.Ai, vispār jau vēl visādas lietas uztrauc, bet neizplūdīšu.

Mani uztrauc tas, vai es esmu pareizajā universitātē, jo profesijā, kuru mācos, ne sūda nevar nopelnīt. Uztraucos par savu nākotni, jo zinu, ka gribu dzīvot LV pēc universitātes beigšanas, bet ja nu es palieku kopā ar draugu? Es šaubos vai viņš uz LV gribētu braukt dzīvot :D
Uztraucos par to, ka Francija kļūst par kaut kādu arābu valsti. Ceru, ka tiem nindzjām būs par aukstu lai uz LV brauktu.
Uztraucos par LV, jo kā jau teicu gribēšu tur dzīvot nākotnē, bet cilvēki ir lohi, ja ievēl SC, cilvēki ir lohi, kad palasi, piemēram, tvnet komentārus, un visi politiķi ir lohi (nu, protams, ne visi, bet domu sapratāt), jo tā vienkārši ir.

Pārsvarā mani uztrauc manas personīgas problēmas un lietas,kas saistītas ar mani,man tuviem cilvēkiem.Piemēram,par naudu,par maģistra darbu un universitātes beigšanu,par manu dzīves virzību kopumā utt.Šobrīd gan visvairāk uztrauc mana veselība.
Tāpat uztrauc tas,kas notiek Latvijā un tas,kas varētu te būt vēl pēc pāris gadiem...
No globālām problēmām uztrauc divas-terorisms un nelegālā tirdzniecība ar savvaļas dzīvniekiem,viss tas melnais tirgus,kas ar šo lietu saistīts.

paskatieties pie kādas tēmas ir šis jautājums :D

Par to, ka ņemu studiju pārtraukumu. Uztarucos par to, ka gadu vēlāk beigšu studijas un par to, vai paspēšu iekrāt vajadzīgo summu maksai, un ja ne, tad vai dabūšu kredītu.. |-)

life enjoys passion, es ar nobrīnījos:D

tak popularaakaa sadalja ;)

Mani satrauc manas ģimenes labklājība, manas algas lielums, jo ar katru mēnesi tas kļūst mazāks un mani parādi lielāki un līdz ar to satrauc mans studiju kredīts. Tādēļ es arī satraucos, ka neatradīšu labāku darbu savā iegūtajā profesijā.
Tad protams mani satrauc Latvijas tālākā nākotne un valsts valodas attīstība ( krievu valodas kā otras valodas ieviešana), jo pēc vēlēšanu rezultātu izsludināšanas kaut kā diez ko cerīgi neizskatās.

Interesanti palasīt meiteņu atbildes.

Mani satrauc iespējamā lata devalvācija, banku sektora krīze, kā arī sociālās jomas problēmas: mazie bērnu pabalsti un pensijas.

Un pēdejā laikā mani sāk uztraukt globālās vides un ekologjijas problēmas: ūdens piesārņojums ar hormoniem un ne tikai, pārtika ar E vielām, radiācija no Japānas, hadrona paātrinātājs Šveicē, iespējamā atsevišķu kontinentu applūšana, vakcīnu/medikamentu blakusefekti u.c. :-/

Pati sevi uztraucu :D Viss,kas saistīts ar mani un man tuviem cilvēkiem. Globāli uztrauc seksuālā vardarbība, piesārņojums un terorisms.Teikšu kā skaistuma karalienes: esmu par mieru pasaulē.

Apkārt valdošās nejēdzības - neiecietība, nevēlēšanās kaut mazliet iedziļināties citos, dzīšanās pēc neīstiem panākumiem. Emocionāla un intelektuāla stagnācija.

Bardaks Latvijas politikā - ne jau SC ir vienīgais lielais bubulis (lai gan, neapšaubāmi, ir nevēlams). Manuprāt, jānāk ne vien jaunām personālijām, bet pavisam jaunai politiskajai domāšanai.

Personiskās problēmas, iekšējā nesakārtotība. Neprasme pielāgoties ikdienas dzīvei un slinkums padarīt to neikdienišķu.

Esmu iekrāvusies darbos, sāku izjust sāpīgu vīrieša trūkumu organismā.

Puķu meitene, šis ir interesants : dzīšanās pēc neīstiem panākumiem.

Vienu dienu pēc kārtējās dienas skriešanas no darba uz skolu draudzene man šo uzdeva: a kapēc vispār es to daru? Un es īsti nevarēju atbildēt,arī viņa pati nē, bet toties dara to joprojām,jo..visi taču tā dara.

It kā jau banāli un pasaules gudrie par to jau gadsimtiem runā, bet lielajam ļaužu pūlim, ko dēvē par sabiedrību, tas kaut kā līdz šim nav pielecis. Un nav jau tik vien tā darba kā apsēsties un pajautāt sev - ko es īsti vēlos? Vissmagāk ar sevi nākas cīnīties tad, kad jāsāk darīt. Vispār tā šobrīd ir liela sāpe. It kā varu sevi mierināt ar to, ka dzīvoju salīdzinoši interesantu dzīvi, bieži apmeklēju sev interesantus, iedvesmojošus pasākumus, pēdējā laikā pašmācības ceļā esmu sākusi pamazām apgūt dažas ļoti saistošas zinātnes/mākslas, tomēr ikdienība un viss, kas `jādara` dažkārt ,šķiet, vienkārši iztukšo. Pa tīro. Tas, protams, saistīts, arī ar personības brieduma trūkumu, bet izskaidrojumi nepadara problēmu vieglāk panesamu.
Dažkārt, ieklausoties sevī un savās domās, pašai sanāk dusmas. Ja jau man raksturīga šāda, zināmā mērā, alternatīva domāšana, tad vajadzētu visbeidzot sākt dzīvot radoši! Pieņemsim, ka šis ir vēl viens mazs solītis. Kādreiz taču būs jānonāk no vārdiem pie darbiem.
Bet, vispār, rietumu sabiedrībā, ja nav bagātu senču (atcerēsimies, ka hipiju `nauda ir putekļi` kopiena pārsvarā sastāvēja no turīgu vecāku bērniem) grūti nedzīties pēc lielā piķa (vai vismaz minimālās algas :-D ), ja negribas dzīvot patversmē vai radiniekiem uz kakla. Es, piemēram, pagaidām mācos vidusskolā un praktizēju pēdējo.

uztrauc tas, ka augstskolā izvēlējos vienu no divām programmām, ko ļoooti gribēju mācīties, bet, šķiet, tā būs nepareizā. labāk būtu gājusi mācīties psiholoģiju.
+ apkārt valdošā nabadzība, kas liek cilvēkiem kļūt skaudriem.