Sveikas.
Man ir tāda neliela sasāpējusies lietiņa.
Kādu neilgu laiciņu satiekos ar vienu džeku, kam ir jau 35.. Man viņš ļoti patīk, mums abiem kopā ir labi un ar viņu es jūtos piepildīta. Viss laikam būtu tieši ideāli, ja vien viņš neizvairītos no nopietnām attiecībām. Kolīdz par to ierunājos, viņš saka, ka pārāk daudz domāju un vai es nevarētu vienkārši atbrīvoties, have fun un izbaudīt jaunību, kamēr varu? Visstulbākā atbilde bija, kad viņš pateica, ka mums ir liela gadu starpība.WTF?! Man ir 23 gadi un es sevi uzskatu par pietiekami nobriedušu, arī pirms tam man bija 3 gadu garas attiecības ar kopdzīvi..
nezn, tas viss mani aizskāra un apbēdināja, un es jau domāju ar viņu vairs nekad netikties, jo zinot sevi es iemīlos ātri un man par labu nenāk brīvās attiecības.. un negribu, lai mani zimanto tikai prieka pēc.
Bet nesaprotu, kāpēc viņš nevarētu pamēģināt? Kur ir problēma??? Es jau nesaku, ka ir jāprecas..
vai arī turpināt satikties, cerībā, ka reiz viņam pieleks? it kā negribas atkāpties un necīnīties..
55
