randiņš ar vēstuļdraugu

izlasot nosaukumu, šķita ka stāsts būs par tādu riktīgo vēstuļdraugu tikšanos, kā agrāk bija "modē" - ieliekot sludinājumu kādā no sīču žurnāliem un tad pasta vēstuļu sūtīšanu! :-D bet nekā!

par to runāšanu, parasti jau atrodas tēmas, par ko parunāt..
un dažkārt tādi klusuma brīži ir pat labi un vajadzīgi! :-)

Es reiz arī internetā iepazinos ar vienu puisi, sarakstījāmies ilgi, kādus divus mēnešus, tiesa gan, ne katru dienu, drīzāk pāris reizes nedēļā, tad sākām sazvanīties. Runājām daudz un ilgas stundas, bet, kad satikāmies, tāpat bija ko apspriest. :) Žēl gan, ka pēc dažām tikšanās reizēm aizgājām kars uz savu pusi, man viņš patika, taču bija sajūta, ka viņam nav savas dzīves, tikai es/mēs. Uzmanība ir laba lieta, bet normas robežās! ;) Tagad varu teikti tikai, ka tā bija lieliska un skaista pieredze. :)

Es vienmēr,kad lasu šādas tēmas, minu piemērus no savas dzīves, un vienmēr aizmirstu pieminēt esošās attiecības. Arī sākām sarakstīties,sazvanīties un pēc 2 randiņiem dzīvot kopā. Tagad jau liekas uj cik sen tas bija :-D

Bet nedēļas sarakste jau nav nekas...
Ko tad saki par pāriem, kas gadiem ir kopā - domā, ka viņiem nav par ko runāt?

Viņi viens otram nav sveši! ;-)

itaalija90 - pēc diviem randiņiem dzīvot kopā.? Oho cik fiksi viss notiek |-)

Pastāstīšu par savu pieredzi.
Pirms vairākiem gadiem sarakstījos ar vienu puisi. Sākumā bija elektroniskās vēstules, tad sapratām, ka gribam pāriet uz ātrāku komunikācijas veidu, pārgājām uz skype. Katru dienu sarunājāmies, tad, kad nebijām pie pc, sūtījām sms.
Perfekti zinājām viens otra dienas režīmus. Bija sajūta, ka zinām par viens otru pilnīgi visu!
Beidzot pienāca tā reize, kad norunājām tikšanos. ( Mēs nebijām no vienas pilsētas, tolaik mācījos skolā). Arī uztraucos, ka nebūs par ko runāt, ka sēdēsim klusumā un blenzīsim viens otram virsū, BET tā nebija. Tikāmies un jutāmies, kā seni draugi un mums bija par ko runāt! Bija ideāls vakars! ;-)

Ui šitas trakums, esmu gājus cauri, sarakstijāmies vien tikai nedēļu, no sākuma skype, tad dr.lv un tad jau caur sms, vēlāk kkā tā sarakste vairāk nebija tāda, sākām sazvanīties un katru dienu stundām ilgi varējām pļāpāt par visu ko... :) Satikāmies un es pat neteikšu ka biju vīlusies, protams nebija tas kā man likās, bet šad tad vēl pa klubiņiem tusējam kopā kā vienkārši draugi! katram ir savas attiecības un tas tomēr ir forši ka laižam kkur kopā atpūsties! :) Iesaku tev mēģināt, tiešām nenožēlosi... :-P

haha, man bija vēstuļdraugs tāds, ka likās idealāku cilvēku neesmu sastapusi. bet, kad satiku, izrādijās tāds flegma, ka vāks :D laikam jau pie pc visu apdomāja kārtīgi :D

ja tgd jau tevi brīdina, tad jau laikam toč rēķinās un ir svarīgs tavs iespaids.

Ja vēstuļu draugu reizē domā kā iespējamo partneri utm garā, tad īpaši vilkt garumā ar sarakstēm nevajag, tad to cilvēku iztēlojies savādāku kā ir. Man bija līdzīgi kā Laviizei. Turklāt cilvēks vēl bija ielicis vecas bildes un izskatījās daudz savādāk + dzīvē pēc rakstura un izturēšanās ar bija pilnīgi cits. Ai, tur jau ar to visu bija tāds trādi rīdi, ka te nevar stāstīt :-D tā arī viss beidzās ar pirmo un vienīgo tikšanos.
Ar otru gan satikos jau pēc pāris dienām un jau gadu esam kopā :-)