randiņš ar vēstuļdraugu

Nu, ja dosieties uz kādu kafejnīcu, restorānu, tad vari pajautāt kas vislabāk garšo, ko interesantu dzīvē ir nobaudījis, kas negaršo, ko gribētu, tere pere. :-P :-D
Ja uz kino, tad parunājiet par filmām. Es domāju, ja gribēsies parunāt, tad jau parunāsiet, kaut vai pārrunāsiet vēlreiz ;-)

man ar reiz bija vēstuļdraugs..
likās tik ideāli viss..bet, kad satikāmies, sapratu, ka interneta vidē cilvēks ir savādāks, nekā dzīvē..
biju nedaudz vīlusies. :) bet ne vienmēr tā notiek :)

tas, ka pasaka, ka ilgu laiku nebūs pie pc, ir ļoti forši, jo viņš tevi pabrīdina, lai tu nesatraucies ka viņš nebūs, vai ka nebūs vēstules, un lai tu nedomā, ka viņš tevi pametis :)

Es viņam izrādīšu savu pilsētu, bet neesmu jau gids lai visu laiku ko stāstītu :-/

Nu re, vienmēr kaut kas ir jāatstāj pie sevis, lai visu laiku ir interesanti. Nevajag uzreiz visu par sevi izstāstīt. Bet vispār, ja jau jums ir līdzīgas intereses, tad taču būs par ko parunāt + ja vēl abi esat runātīgi, tad jau pat, kā saka, par neko, runāsiet. :-) Galvenais justies brīvi, nevis domāt, ko lai saka utt... :-D

Ja rādīsi savu pilsētu, tad vari izstāstīt visādus smieklīgus, interesantus gadījumus, piedzīvojumus izstāstīt, esot konkrētā vietā... Apmēram tā. :-)

Laviize - kādā ziņā vīlies? Tač viņa bildes redzējusi biji? sarakstoties kaut ko par viņu uzzinājusi ārī?

Cik ilgi Jūs sarakstieties?

nedēļu :-D

bet randiņš būs pēc 2ned

Tad nav tik traki, jo ja sarakstās mēnesi un vairāk, tas man liekas, pa ilgu, bet tas ir mans subjektīvais viedoklis.

Bieži vien cilvēki ir vīlušies, jo sarakstoties iztēlojas cilvēku pavisam savādāku, tikai ar labajām īpašībām un tā. Man ar tā ir gadījies, sarakstījos ar kādu puisi, vienu dienu nebija,ko darīt,izdomāju aizbraukt satikties. Izrādijās,ka viņs ir kā bildēs, bet bildēs es neredzēju viņa iepuvušos zobus, nepamaniju, ka viņš ir divreiz garāks par mani un ka ir tāds bremze un klusētājs. Tās laikam bija abpusējas antipātijas, vairs nekontaktējamies,un toreiz satikāmies, pasēdējām stacijā 10min un aizgājām katrs uz savu pusi :-D

čikita - nū, redzējuši nebijām viens otru.. nu es viņu tik biju redzējusi kkad pasen...
bet ne jau izskatā vīlos..
bet tajā, kā un ko runāja..
pilnīgi savādāk kā vēstulēs.. :)

bet nu, esam labi draugi tagad :)

varbūt sazvanīties? lai nav tad vilšanās :-D

Karstvīn, kad satiksimies būs jau mēnesis pagājis. :-D

čikita - da nē, ir arī laba pieredze no vēstuļdraugiem :D
es nez kpc to sliktāko teicu :D

iesaku iet, un izbaudīt randiņu :)

jau aktīvi nedēļu sarakstoties, nu nevar to tēlu neiedomāties, rodas jau tāds priekšstats, bet vienreiz iegrābos, tagad vēl sarakstīties un gaidīt 2 ned lai tik tad satiktu un ieraudzītu, un beigās kaut kāds jocīgais, kas labi prot rakstīt, pat komatus salikt :-D

Vai kā es Tevi saprotu. Pašlaik arī tam izeju cauri,bet mēs tagad esam sākuši sazvanīties,sarakstamies vairs ļoti reti. Sākumā runāt ar viņu,pavisam nepazīstamu,bija visai jocīgi,bet tagad tas liekas tik ierasti. Domāju,kad satiksimies arī tad būs vieglāk runāties.
Iepriekš arī esmu sarakstījusies ar puišiem internetā un vēlāk tiksuies,tomēr ir grūtāk komunicēt ar viņu,ja esi visu laiku sarakstījies. Ieteiktu arī Tev varbūt piebremzēt ar vēstulēm un sadūšoties zvaniem,tici man,tas ir to vērts! :)

converse - vai ne? :-D Tik ne jau es tagad nākšu klajā ar domu sazvanīties, ja visu laiku sarakstamies. un vēl man šis būs pirmais randiņš pēc iepriekšējām ilgajām attiecībām, šķiet aiz uztraukuma paģībšu :-)

uj, mēs sarakstījāmies dikti ilgi, pirms sagājām kopā. un, protams, runāt vēl aiz vien vienmēr ir par ko. vispār tā grūti iedomāties situāciju, lai nebūtu par ko runāt. nav man tā nekad bijis. :-)

pirmais zvans bija visai interesants emociju ziņā,bet es to noteikti nenožēloju un priecājos,ka vismaz pirmais mulsuma vilnis ir pāri :D
tagad atliek vien viņu kārtīgi dzīvē satikt,lai gan nezinam,kad tas izdosies,jo dzīvojam katrs otrā Latvijas malā :(
Bet Tev novēlu veiksmi,lai izdodas! ;)