Vai arī tev ir gadījies totāli neveiksmīgs randiņš?

Neveiksmīgie randiņi :)
Jā, ir bijuši vairāki.
1. Sarakstījos draugos ar puisi, bilde ok, pats arī ok. Sarunājām tikties. Sapucējos - kleitiņa, kurpītes utt. Atnācu... skumji, cilvēks nepateica vienu lietu... Zinu tas ir nežēlīgi, bet vajadzēja mani tam kaut kā sagatavot. Viņš bija invalīds ar kustību un runas traucējumiem. Devāmies uz tuvāko kafejnīcu. Bija vēss, viņš bija galants, piedāvāja savu mēteli. Saprata, ka esmu nedaudz pārsteigta... Piedāvāja randiņu pārtraukt. Man bija neērti. Teicu - nē, ejam uz kafejnīcu! Pasēdējām, parunājām. Bija pagrūti viņu saprast. Tad viņš pavadīja mani līdz mašīnai. Aicināja vēl satikties, bet es atteicos.
2. Satikos ar vienu. Viņš gribēja pie Laimas pulksteņa. Normālā laikā, lai nav auksts un tumšs (un tas 29 gados!). Ok, aizgājām uz Apsara tējas namiņu. Viņš izrādījās bezdarbnieks, stāstīja par savām neveiksmēm. Tālab par tēju un kūciņu samaksāju pati. Apsara tējas namiņa otrajā stāvā jāvelk apavi nost... Viņam bija lielas vilnas zeķes, kuras ne pārāk labi oda... Gribēju ātrāk doties prom, bet viņš ierosināja vēl iet uz Chilli picu. Labi, pasēdējām arī tur. Tad viņš deva mājienu, ka mums ar vienu transportu uz mājām jābrauc. Es aši izdomāju, ka man tomēr jābrauc ar citu :). Pēc dienas viņš man atsūta sms, vai tā kūciņa man bija normāla, jo šim esot vēdera problēmas piemetušās.... :)
3. Tikos ar arhitektu. Likās normāls, līdz brīdim, kad pirmajā tikšanās reizē, viņam bija jātur mani pie rokas, jāzina, kurš man dāvināja katru gredzenu, ķēdīti un kulonu. Neticēja manis teiktajam, sākās pārāk tieši jautājumi par manu privāto dzīvi. Kam un cik daudziem dodu savu mobilo tel. utt. Tāds privātīpašniecisks tipiņš. Aizlaidos :)

Ja parasti par šo gadījumu sāku domāt, metas slikti un pretīgi.
Neticēju ka puiši tā spēj-SRSLY?
Biju bārā Vecrīgā un iepazinos ar ļoti izskatīgu puisi, sēdējām pie bāra, runājāmies,viņš dzēra kafiju bet es Malibū es pat nepamanīju ka viņš visu laiku uzsauc dzeramos tas likās tik mīļi un plus mums bija daudz ko runā, un daudz kā kopīga, biju starā, tad nu viņš teica:''šis būs mūsu pirmais randiņš dodamies pastaigāties, nebija īpaši labs laikas bet, vasarīgi silts un smidzināja, viņš bija tik mīļs un forš, lidoju 7jas debesīs. Tad sāka ļoti stipri līt, viņš piedāvāja aizbraukt uz jūru, tā sapriecajos ka nezināju kur likties, tad nu devāmies pie viņa pēc mašīnas, iegājām pie viņa mājās, tur arī dzīvo vina vecāki, vins ieveda mani savā istabā, kura smirdēja pēc kaut kā veca un sapelējuša, viss bija netiirs un nesakopts, labi gandrīz aizvēru acis uz to, tad sākās, viņs praija vecākiem mašīnu, un tie vecāki sāka stresot pa visu māju klaigāja, jutos tik neērti vins ietraucas istaba panema mani aiz rokas un izvilka no dzivokli, izejot no dzivokli sāka smieties, ņirgajās par vecākkiem un tā, aizgājām uz garāžu, un iesēdāmies mašīnā un braucam, biju apjukusi bet nu labi samierinājos, līdz pienaca bridis kad piestajam pie bendzīn tanka, un vins teica ''Tev tagad jāmaksā pa bendzīnu, es visu laiku tev uzsaucu kokčiņus''? Es nesapratu, domāju tu nopietni, viņš skatijas uz mani, ar tadam acim ka es nezinu ko es būtu izdarījusi, es pateicu paldies man šodienai pietiks, un bija prieks iepazīties,un lai izaug, jo vinam bija 22.gadi un šāda uzvedība.!

Man nav no garajiem stāstiem :)
Nekad nebūtu iedomājusies, ka arī tādi randiņi notiek reālajā dzīvē. Redzēti tikai filmās līdz shim gadījumam. :)

Iepazināmies internetā ( cik nu tur var iepazīties, bet par pāris dienu komunikāciju to var nosaukt ), un, protams, pienāca tikshanās diena. Vēstules bija izcili romantiskas, kas man kā loģiskai personai likās mazliet smieklīgi, uzspīlēti, bet nu..nolēmu, ka jābeidz meklēt zemūdens akmeņus un liku shaubas pie malas :) Khe.. te nu bija.
tikāmies parkā, viņsh ar ziediem, likās tāds mazliet saguris. Staigājām pa vecrīgu, runājāmies. Liekas jauks. Esam izmetushi diezgan daudz līkumu, un viņsh saka:"man tev kas jāatklāj - man patiesībā shodien ir vecpuishu ballīte. tikko braucam no jelgavas ( vai no kādas citas pilsētas, tajā brīdī jau vairs nekko nedzirdēju), un draugi izdomāja atrakciju - cik meitenes es spēshu izvadāt pa randiņiem."
tā bija katastrofa manā galvā, man likās, ka visa Vecrīga uz mani skatās. Pārsteidzoshi mierīgi es uzjautāju - cik tev vēl randiņu priekshā. viņsh atbildēja - viens randiņsh.
Es iedevu viņam uzdāvinātās puķes un teicu, ka noderēs nākamajai, lai viņam nav jātērējas.
Un devos prom.
Shobrīd, kad sho atceros, es ceru, ka shim cilvēkam laulībā ir laime un miers, un pateicos un esmu laimīga, ka nēesmu viņa līgavas vietā :):)

Šis notikums notika manā jaunībā, kad man bija 17 gadi un likās, ka viss ir iespējams. Puišu uzmanības man netrūka,kā arī ballītēs vienmēr bija kāds puisis, kas iekrita manos tīklos. Tomēr nekas nebija tik sapņaini un romantiski kā puisis ko iepazinu tolaik tik populārajā interneta vietnē - draugiem.lv. Es viņam uzrakstīju vēstuli. Pēc kuras sekoja viņa atbilde, un laika gaitā iepazinām viens otru ar vien labāk. Tas tā turpinājās pāris mēnešus, kad beidzot nolēmām satikties. Pati dzīvoju laukos, bet puisis dzīvoja Rīgā. Tad nu vienu dienu sadūšojāmies un braucu ciemos. Tikšanos norunājām pie Stokman. Biju bijusi Rīgā, bet ne pilnīgi viena, tāpēc īsti nezināju kā lai nokļūst norunātajā vietā. Tikusi uz Rīgu, nākošais solis bija atrast Stokman. Iekāpu atobusā braucu.. braucu ... braucu! Skatos pa logu un liekas , kaut kas nav tā kā vajag, pajautāju svešiniekam vai braucu pareizi? Izrādās NĒ. Aizbraucu uz otru pusi. nu nekas, iekāpu autobusā un nu devos īstajā virzienā. Diena nav iesākusies spīdoši, bet tas mani nebremzēja satikt savu princi. Beidzot nonākusi īstajā vietā, zvanu puisim, viņš samiegojies paceļ klausili un saka ka aizmirsis mūsu tikšanos, bet tulit būs pie manis. Nu ok. Ieraugu puisi, simpātisks bez gala, muskuļots, garšs, nu tieši tāds kādu biju iztēlojusies dzīvē. Viņš pienāk tuvāk un es sajūtu alkohola smaku, es jautāju vai viņš ir dzēris vai?! Viņš pasaka ka vel ir iereibis, vakar bijusi smaga ballīte, bet viss esot kārtībā! Es nosmīnēju, bet nu neko. Dodamies uz kino. Viņš izvēlējās šausmu filmu, man nepatīk šausmu filmas, bet es piekritu, un vel sanāca ka mēs pat kavējām to filmu kādas 10 min, bet tas viņu neaturēja no viņas skatīšanās, mēs ieejam zālē un pirmais moments ko ieraugam uz skatuves ir seksa aina ar visām skaņām, es esmu šokā un domāju - vai esam īstajā vietā?! ... apsēžamies. skatamies, briesmīgus skatus, kā jau šausmu filmā, un viens mirklis es dzirdu kāds krāc, es griežu galvu lai to pateiktu pusim, un skatos viņš ir aizmidzis! man bija tik neerti, ka gribeju zemē ielīst. Neilgu brītiņu pirms filmas beigām pusis pamodās un teica ka jūtas daudz labāk un pēc filmas varam iet paēst. Piekritu vienīgi tāpēc ka biju mērojusi tādu ceļu pie viņa un gribēju ēst.. Aizgājām pasēdēt chili picā. Kad puisis skaļi paziņoja ka vinam ir pagiras un vēlas alu un kādu seksīgu viesmīli, es piecēlos un devos prom. Tas bija pēdējais piliens.
Viņš man pēc tās reizes vel rakstīja, bet es viņu ignorēju. Tā nu izpalika mans romantiskais stāsts par iepazīšanos internetā un skaisto satikšanos. Varbūt pašā sākumā, vajadzēja klausīt likteņa zīmēm, kad iekāpu autobusā kas veda prom no stacijas un nepatīkamā puiša. Bet nu nekas, no tās dienas, es vairs nesarakstos ar nepazīstamiem puišiem internetā un kur nu vel satikties! Nemūžam vairs, jo Tu nekad nevari zināt, kas patiesībā slēpjas otrpus datora ekrānam.