Vai arī tev ir gadījies totāli neveiksmīgs randiņš?

paris gadus atpakal es satikos ar vienu puisi.biju iemilejusies lidz ausim. musu randins likas ka pats idealakais kads pasaule varetu but...bet kad pienaca laiks doties majas vins speciali izdarija ta lai es nokavetu transportu.tas bija pedejais transports un es dzivoju aiz rigas.nacas zvanit tetim lai brauc preti un klausities visu celu kapec vinjam ir jakave darbs vedot mani majas...

Notikums piecus gadus atpakaļ.
Ilgu laiku sarakstījos ar puisi, kas dzīvoja blakus ciematā. Radās pirmās simpātijas, atklājām daudz kopīgas intereses, bet nekad nebijām tikušies, nekad nebijām redzējuši viens otru. No profila bildes draugiem.lv jau daudz nevar pateikt.
Pagāja laiks un nolēmām, ka beidzot ir jāsatiekas. Pirmais mēģinājums bija tikties pie viņa mājās - pirtī. Doma jauka, aizbraukt ar draudzeni, satikt jaukus puišus, labi pavadīt vakaru, bet, bet, bet...
Draudzenei radās neparedzētas darīšanas un viņa netiek. Viena braukt arī nevēlos. Tāpēc atrunājos un neaizbraucu. Puisis noteikti vīlies.
Otrais mēģinājums satikties ! Iniciatore - ES. Zināju, ka starp mūsu mājām ir atpūtas komplekss. Patiesībā tādi ir divi, bet par otru tad nezināju. Sarunājam tikties pie ezera, vakarpusē. Saulriets, romantika - skaisti. Jau dodoties uz norunāto vietu gadījās misēklis ar manu kleitu, bet tākā problēma nebija tik liela, sakārtojos un devos tālāk. Aizejot uz norunāto vietu ievēroju, ka neviens nav atnācis. Pagaidīšu. Apsēdos šūpolēs un gaidīju viņu. Pēc laba laika kā nav tā nav. Sazinājāmies. Izrādījās ka viņš esot netālu pēc piecām minūtēm būšot klāt. Bet nebija. Kā par nelaimi, man izlādējās telefons. Nodomāju laiciņu vēl pagaidīt un tad doties mājās, ja tomēr neatnāks. Un neatnāca ar :D
Skaisto skatu ilgāk nevēlējos baudīt, kleita ar bija saplēsta, tāpēc devos mājās. Puisis mani arī bija izgaidījies visu vakaru, domādams, ka "nesu viņu cauri", jo sazvanīt mani nevarēja vairs. Iemesls visas - katrs atradāmies pie cita ezera, vieta viena, ezeri divi...
Nebija lemts satikties, divi piegājieni bija mēģināta, bet rezultāts nekāds. Pamazām pazuda pat saikne, vairs nesazvanījāmies tik bieži u ar laiku virtuālā satikšanās bija pagaisusi.
Bet - redz kā dzīve spēlē savu spēli. Bija lemts tomēr reiz tikties. Pēc apmēram pusgada mēs tikāmies. Māsīcas dzimšanas dienā. Viņā ar vēl diviem draugiem bija atbraucis ciemos.
Manuprāt, tiešām totāli neveiksmīgs randiņš mums sanāca, bet patiess, nudien :D Vienā vakarā viņš iepazina manu trako/mazliet slikto pusi.
Mana draudzene, pirmo reizi, sadzērās. Un līdz ar to radās dažādas blakusparādības, es biju pārskaitusies, jo nesapratu, pa kuru brīdi viņa to paspēja izdarīt. Bet jā, paspēja.Tas bija noticis. Līdz ar visu notiekošo, bija daudz citas rūpes un tāpēc neizdevās ar puisi ne kārtīgi parunāt, ne kopīgi padejot :)
Vistrakākais bija tas, ka viņam par draudzeni biju stāstījusi visu to labāko, bet viņa visu sabojāja, tā man likās tad :D
Drīz vien arī vakar beidzās...
Protams, sapratu, ka šī būs pēdējā reize, kad tiksimies. Bet man par lielu pārsteigumu otrā dienā pēc trakās ballītes viņš man pazvanīja. Norunājām tikties klusākā un mierīgākā gaisotnē. Un izdevās. Kopā esam jau gandrīz piecus gadus, nepilnu gadu atpakaļ viņš mani bildināja. Tomēr pēc visa, ko piedzīvojām - viss izvērtās ļoti skaisti :))
Kad jautāju:"Kāpēc pēc trakās ballītes man pazvanīji?", viņš atbildēja: "Es tevī iemīlējos no pirmā acu skatiena!"

Mans neveiksmīgais randiņš... Tiešām laikam atcerēšos to ar lielu nosarkšanu un lielu izgāšanos. Kādreiz biju spontānāka un trakāka, jo biju jauna un bez nopietnām attiecībām. Takā esmu jauna, simpātiska meitene man vīriešu uzmanība netrūkst. Man bija kādi 17 gadi, skraidiju pa daudz randiņiem. Tad iepazinos ar puisi (Raivi) kurš man jau no sākta gala ļoti iepatikās. Pamazām, pamazām un viņš mani uzlūdza uz randiņu. Protams nedomājot piekritu. Par šo randiņu ļoti priecājos un gaidiju ar nepacietību, jo puisis tiešām bija iekritis sirsniņā. Kad galu galā pienāca randiņa diena puisis paziņoja, ka laikam netikšot, jo jāstrādā. Mana diena bija pa galam... Tā es sēdēju dīvānā saposusies. Negribēju palaist dienu garām nosēžot mājās viena, uzrakstiju puisim, kas sen jau gribeja satikties. Viņš protams uzreiz piekrita satikties. Kad bija jau ceļā pie manis, man atrakstija pirmais puisis (Raivis), ka tomēr tikšot un randiņš paliek spēkā. Tātad ceļā pie manis bija divi puiši. Ilgi nedomājot sapratu, ka bez meliem netikšu galā. Pazvaniju otram puisim un palūdzu, lai varam satikties vēlāk. Laikam biju samelojusi, ka negaidīti ieradās vecāki ciemos. Puisis par laimi pat neapvainojās un lieliski saprotot mani pārcēlām tikšanās laiku. Tā es ar Raivi satikos. Sēdējām restorānā un baudijām viens otra kompāniju, ka laiks tik ātri palidoja un kavēdama jau nākamo randiņu es ātri atvadijos no savas simpātijas un steidzīgi devos prom. Satiekoties ar otro puisi es jau biju gan paēdusi, gan izpļāpājusies un patiesībā domas bija tikai par Raivi, tāpēc izvēdinot galvu izvēlējāmies pastaigāties pa vecrīgu, krastmalu. Gājām cauri vecrīgai un puisis man iedeva roku. Tā mēs rociņās sadevušies gājām pa vecrīgu. Man atnāca sms no Raivja "ar nepacietību gaidu, kad satikšu Tevi vēl" man smaids bija tik plats, bet tas sekundes laikā pazuda, priekšā ieraugot kā Raivis izkāpj no mašīnas. Viņš uz manis tādām acīm paskatijās. Es sajutos tik nenormāli slikti. Raivis gājā garām un tad viņš vienkārši notēloja, ka mani nepazīst. Viņš tiešām mani nepazina, ja jau varēju tā izrīkoties. Raivja acīs biju lielākā mele. Kopš tās dienas neesmu rakstijusi vai zvanijusi Raivim. Arī ar otru puisi nesatikos vairāk. Mācība liela. Ja patīk cilvēks tad jābūt godīgai.

Agrāk biju ļoti aktīva interneta portālos, un tā sanāca, ka vienā portālā sapazinos ar puisi. Pēc fotogrāfijām viņš likās tiešām seksīgs, simpātisks, īsti mans tips. Tā mēs pļāpājām un pļāpājām, par dzīvi, par visu. Viņš bija tā pati horoskopa zīme, kas es. Domāju, ka nu noteikti būs īstais, būs perfekta saderība. Runāju ar viņu par visu. Arī par sexu, lai arī viņu nekad nebiju satikusi. Lieki piebilst, tajā laikā vēl biju nevainīga. Ar viņu runāju, ka varētu ar viņu piedzīvot savu pirmo reizi. Tad sarunāju ar viņu tikties. Liels bija mans pārsteigums, ka puisis, kuru redzēju savā priekšā, nebija tik perfekts un skaists, kā bildēs. Zināju, ka tas ir viņš, taču likās, ka viņa bildes, ko biju redzējusi internetā, bija stipri uzlabotas. Zinu, nebija viņš slikts puisis, bija diezgan jauks. Ar izskatu vēl būtu varējusi samierināties. Bet kad viņš sāka runāt un smaidīja, es tiešām nespēju pārdzīvot, ka viņam bija tiešām iedzelteni zobi. Varbūt izklausos ļoti iedomīga utt, bet es varētu būt ar puisi kopā, ja viņš nebūtu nekāds skaistulis, bet ja viņš būtu ļoti jauks un ar perfektiem zobiem. Kad braucām tramvajā, stāvējām blakus, un jutu, ka esmu pāris cm garāka par viņu, un tāpēc laikam muļķīgi smaidīju. Viņš to, šķiet, pārprata, un mani noskūpstīja. Nezinu, kāpēc es atbildēju uz to skūpstu! Nezinu vēl šobaltdien! Bet zinu, ka viņa zobi bija lielākais mīnuss, un lielākais iemesls, kāpēc viņu vairs nekad nesatiku pēc tam.