Vai arī tev ir gadījies totāli neveiksmīgs randiņš?

Tad nu tā, iepazināmies caur draugiem.lv, Bildēs izskatījās puslīdz smuks, parunāt kaut ko ar varējām, tad nu izdomājām satikties. Sarunājām satikties pie alfas kur tramvajs pietur, es kā jau pēc savas dabas biju ātrāk ieradusies, tad nu gaidu kad beidzot viņš atbrauc un es šokā, viņš bija pāri 2m gara auguma, kamoflāžas biksēs(novelkātās), ar matiem līdz pleciem un ar kazbārdiņu, izskatijās kā bezpajumtnieks gandrīz vai, bet vienīgi vel mugurā bija smuka ādas jaka kā motociklistiem, jāpiebilst ka es bija 162 cm gara, tā kā pat paskatīties uz viņu bija diez gan neerti, tā kā saulē skatoties. Nu neko, aizgājām pastaigājāmies, viņš vel kā jau vīrietis ar alus vēderu izdomāja aliņus nopirkt, nu neko, iedzērām, tad viņš skaļi un skaidri pasaka ka viņam vajag noliet un tik pat kā acu priekšā tā ar darīja, kas man lika justies vel neertāk. Kopumā vispār likās kaut kas nelāgs viņā, bet nu parunāties varējām un ar pēc pāris stundām atvadijāmies.
Nezinu kapēc, bet izlēmām satikties velreiz, kamēr bija izrādijies ka viņš ar kaut kad bija paspējis satikties ar manu labāko draudzeni, kas ar likās riebīgi jo es viņam daudz par viņu stāstiju utt. Bet nu otrajā randiņā izdomājām aizbraukt pie jūras, pietam tādā vietā kur es nemaz iepriekš nebiju bijusi tā kā to apkārtni nepazinu. Lai nu kā staigājāmies un man pat neerti palika jo zināju ka ar viņu neko negribēšu jo viņš uzvedās kā cūka, atraugājās un nepieklājīgi runāja. Tad mēs izdomājām pasēdēt kur, kamēr es kaut ātrāk cerēju ka tikšu no turienes prom. Bet šis tad izdomā man sākt uzmākties, un līst zem krekla, līdz brīdim ka pamanija ka es par to jūtos riktīgi neerti un negribēju lai viņš tā dara, tad man viņš tieši ar pajautāja vai es ko gribu utt? uz ko es ar atbildēju ka nē, un tad šis palika nikns kā pats velns un sāka mani lamāt ka esmu lezbiete un ka lai eju un ņemos ar savu draudzeni, un sāka iet uz vienu pusi, zinot ka pati ceļu atpakaļ ilgi meklētu man nekas cits neatlika kā iet viņam apmēram 10 m aiz muguras līdz pieturai, piebilstot ka viņš visu ceļu mani nodirsa un bija riebīgs, pat bailes bija ka nepalaiž rokas uz mani. Tad nu nonācām līdz autobusa pieturai kur sēdēja tante un tad viņš sāka viņai teikt cik es briesmīga esmu un ka maita utt. es protams ar runāju mazliet pretī lai aizveras tomēr. beigās autobuss atnāca un es aizgāju sēdēt pašā priekšā kamēr viņš apsēdās aizmugurē, es visu ceļu uz rīgu bailēs sēdēju, ātrāk gribot tikt mājās. Beidzot tiku mājās un domāju ka vismaz tas murgs ir beidzies, BET nekā nebija! viņš vel mani vairākus mēnešus nelika mierā, pirmo nedēļu man sūtot sms sakot kāda riebekle esmu utt. pēc tam sāka vienkārši uzbāsties ka esot tuvumā manām mājām un lai nāku ar viņu tusēties, kaut man no viņa jau bija paniskas bailes(protams vel papildus sūtot to ka vel mani mīlot utt). Un tā tas turpinājās 2 gadus apmēram ka nelika mani mierā, kā viņš bija tuvumā tā man uzbāzās ar sms, un es protams centos iestāstīt ko vien spēju ka esmu pārvākusies un nez ko vel, jo baidījos ka tiešām tāds 2 metrus garš kuilis varētu ielausties un nez ko vel, pat biju apsvērusi domu policijai zvanīt sakarā ar viņu. bet nu to 2 gadu laikā viņš rakstija mazāk un mazāk. tad pēc kādiem 3 gadiem es viņu uz ielas ieraudziju un pilnīgi skrēju prom jo pārņēma paniskas bailes. Galu galā viņš man vel pēc vairākiem gadiem draugiem.lv ir divas vēstules uzrakstijis vienā vēstulē piedāvāja satikties, uz ko es atbildēju ka 3 gadus esmu laimīgās attiecībās un otra vēstule bija vel pēc ilgāka laika kur viņš raksta ka meklējot savu otru pusīti un vai tagad es esot brīva un ar viņu ko nevēlos varbūt... Protams ka es pēc visa tā viņam vienkārši neko neatbildēju vairs, lai gan kādreiz tā neatbildēšana ar neko nemainīja, tā pat rakstija, beidzot pilnībā liek mierā, bet ko tādu tiešām nevienai meitenei nenovēlu.
Papildus kā ar minēju tad viņš ar manu labāko draudzeni ar satikās divas reizes, otrajā reizē viņš viņu visu laiku sauca manā vārdā, pilnīgi to apzinoties, plus vel pēc tam viņu ar nodirsa kad viņa uzzināja kas bija man noticis un par to viņam ar teica.Bet nu tad mēs abas ilgi domājām kā viņu atšūt no manis, galu galā vajadzēja tik laiku.