Sveik!Varbūt kāda no jums ir mēģinājusi palielināt krūtis ar kādu tablešu palīdzību un var padalīties pieredzē?
Sēžu pie galda un domāju par visu iespējamo un neiespējamo. Par pagātni,tagadni un nākotni. Bet domājot par to manas dzīves daļu,kas saucās privātā dzīvē...raibas domas. Un atmostās tā mazā iekšējā balstiņa,kas saka: "Hei,nu kāpēc esi viena? Tas ir tik slikti, tik slikti!". Un tad es to balstiņu apklusinu un domāju,ka vai tad tiešā...
Mums vajag to dienu, uz kuru tiekties. Jo citādi mūsu sarakstei, atmiņām un laikam jau ilgām nav jēgas. Tāpēc mēs plānojam šo dienu.
Rosse vīna debesis....es stāvu un skatos kā tās lēnām kļūst tumšākā kontrastā. Tu uzliec Chris de Burgh "Lady in Red". Soļi Tavi lēnām tuvojas. Tas nerātnais smaids paceļ manas lūpas un ķermeni. Tu pieskaries manam viduklim un slīdoši ar rokām to noglāsti līdz gurniem. Tad ar ātru, bet stipru tvērienu Tu pagriez mani pret sevi.
Un tad pienāk vakars, iestājas krēsla - aiz mākoņiem jau sen aizgājusi dienas siltā saule. Nekas cits kā pārdomas par pareizo un nepazreizo, vajadzīgo un lieko nepaliek. Un šīs mūžīgās dogmas par šiem vārdiem - nav nekā tāda... Bet, viena indivīda robežās ir viss, kas kādam, iespējams ir pilnīgi nekas. Tas caur vecmātes metodi nove...
Kāpēc mēs dažkārt darām to, ko darām? Nedomājot par sekām. Ar vienu sirds stūrīti cerot, ka tas paliks noslēpums. Gan jau, ka arī paliks, bet...
Ir brīdis, kad viss ir beidzies. Sirdī ir rūgtuma piegarša, tukšums un vienaldzība. Pārdomā mirkli ar patiesības sajūtu. Labi apzinoties, ka tam bija jābeidzas, un labi drīz, bet vai tieši tad, kad visas problēmas bija uzveiktas, neskaidrības atrisinātas un beidzot varējām justies labi?
