Kàds cilvéks kàdu mil, bet tas cilvéks vinu nemil, jo mil citu cilvéku, bet abejàdi, tos kurus mil, nemil tos cilvékus, kuri mil vinus.
Tà man ir sanàcis, kad esmu nokluvusi puslokà, jo isti par tristuri to nevar nosaukt. Soreiz stàsts ir par to, ka meitne un puisis mil, bet es tam pa vidu maisos. Man ir loti tuvs draugs (bija), kurs mani iemiléjas un mil mani, kà àrpràtigs, bet vinu mil, meitne, kuru vins nemil. Si meitne ir gatava visu darit vina labà un ne tikai, bet puisis ir gatavs darit manà labà visu, kaut gan vins zina, kad es vinu nemilu, kà otro pusiti, un tàdél vins to meitnei aizsutija prom. Man puisis patik tikai, kà draugs un nekas vairàk, vins ir gatavs darit visu, lai més bùtu kopà, kaut vai tikai, kà draugi. Bet pienàca, tà liktenigà diena, kad bijàm jauki runàjusi pie vina glàzes un vins mani negaiditi noskùpstija, bet es, mulkite bùdama, atbildéju uz so skùpstu. Tà tagad ir sanàcis, kad esmu kopà ar vinu gandriz katru dienu, bet nemilu vinu, ir tikai tàs sajùtas, kad kopà ar vinu ir labi, drosi un jauki, un skùpsti protams ir lieliski. Nezinu ko vairs darit... Bet tàs sajùtas, kad kàds tevi mil ir vienreizéjas, bet ir tik loti zél, kad nevaru dot preti to pasu, jùtos egoistiska. Vins zina, kad es péc trim menesiem dosos prom, bet vinam vienlaga. Es nevélos vinu sàpinàt, bet tagad jau ir aizgajis par tàlu, atpakal cela vairs nav - aiziet àtràk prom no vina vai izbaudit sos tris menesus ar vinu ??? Jo no otras puses vins mani pievelk...
Laikam isti par tàm lietàm neko nesaprotu un nevaru spriest, jo piecus gadus biju dzivojusi ar puisi kopà, kuru nemaz nemiléju un iespéjams, tagad atkal jau iepinos pamazam pagàtné !
