...lai gan dzīve ir tik viena... :-( reizēm nākas atteikties no paša dārgākā... (t) Man bij tiešām lieliskas attiecības ar puisi. Bet traucēklis tam visam bij viņa vecāki, kas NU NEMAZ neatbalstīja mūsu attiecības!!! Arī paši bijām vēl pārāk jauni...Ziniet-pašķīrāmies. Laiks līdz atkal mūsu elpas apvienojās bij teju 10 gadi...Bet ik pa laikam notika nejaušas saskriešanās pasākumos, sabiedriskajos transportos, ikdienā...un ir palicis joprojām tas ilgu skatiens-tas nepazūd....tas ir tik skumjš....bet kad uzsmaidam viens otram-iedegas tā dzirkstelīte...tagad esam abi precējušies, katram ir sava ģimene, bet paslīdēja mums tā kāja abiem....bij pasākums-un mēs abi bez otrajām pusītēm...kas Tas bij par kaislīgu noilgojušos skūpstu....pat viņa elpu atceros uz sava kakla... mēs par to nerunājam, par sānsoli neesam teikuši arī saviem laulātajiem....bet tā jau ir ar to aizliegto mīlestību-tā nepazūd, tā dzīvo mums līdzās...un noteikti tā turpinās sekot vēl ilgi.... :%27-(
