Ak tie gadi....kļūdu!

Es pilnībā izprotu Tavas pārdomas, jo man pašai arī reizi pa reizei uznāk tādas kā atmiņu ainas un es domāju par to, ko esmu sastrādājusi, teikusi vai vienkārši gribējusi, bet neizdarijusi. Par daudzām lietām vel tagad piesarkst vaigs domājot, bet ir arī ļoti daudz notikumi, kas liek smaidīt un kurus gribētos izdzīvot atkal un atkal. Tāpec, tas laikam izlīdzinās un tieši šādi notikumi veido dzīvi. Kā jau saka - Labāk nožēlot izdarīto, nekā neizdarīto. Par sevi varu teikt, ka šobrīd savā dzīvē esmu tādā posmā, kad viss ir labi un nekas netraucē būt laimīgai, bet nu sievietēm jau patīk visur saskatīt kādu mīnusiņu! ;-) Nekad jau nevar zināt kā dzīve iegrozītos, ja izdarītu citādu izvēli, taču dzīve ir pārāk īsa, lai sevi šaustītu. Ir jābauda! :-) :-P