Tagad arī man ir mājdzīvnieks. šodien paņēmām sunīti. Maziņu, pogactiņu labradora šķirnes meitenīti. Jāatzīst, ka es nebiju sajūsmā par labradoru, jo pati esmu Jorku šķirnes mīļotāja, bet šī - steberējoša pasaciņa... Tik daudz prieka - un tik daudz mīļuma vienā mazā spalvu kamoliņā. (l) Viņa ir tik maziņa, protams, pagaidām, jo izaugs paliela, bet... ā! Nemaz nevaru tā apstāstīt, cik viņa burvīga. (l) Viriņš tagad darbā, bet arī viņam pastrādāt grūti - zvana ik pēc pusstundas, lai noskaidrotu, kā sokas ar adaptāciju. Un to un šito un vēl mazliet no tā un varbūt to. Ja tā padomā - cik viņš man rūpīgs un uzmanīgs. Jāatzīst, ka es pati par daudzām lietām vēl neesmu informēta, bet viņš man visu jau spēj izstāstīt. :-D Un lai arī ārā baigais draņķis, tāds prieks par šīs dienas ķepaino garšu.
