Liek aizdomāties.

30.10.2010, tesija
*Šodien mazs zēns, kurš man sēdēja blakus lidmašīnā nebeidza skatīties pa logu. Es viņam prasīju, ko viņš tur meklē un uz to viņš atbildēja: ''Es meklēju savu mammīti, bet nevaru ieraudzīt. Es domāju, ka te ir debesis, vai ne?'' *Šodien Atlantas lidostā, savā armijas uniformā dodoties uz lidmašīnu maza meitenīte pieskrēja pie manis, sagrāba roku vaicājot vai es drīz atgriezīšos no ārzemēm. Pateicu, ka būšu atpakaļ pēc 6 nedēļām. Viņa pasmaidīja un teica: ''Vai tu, lūdzu, nevari manam tētim pateikt, ka mīlu viņu. Mamma teica, ka viņš no turienes nekad neatgriezīsies.'' *Es biju darbā un man vajadzēja uzkliegt bērnam, kurš lēkāja uz skatloga dīvāna. Es pacēlu balsi, bet viņa vēl joprojām turpināja. Es kliedzu vēl skaļāk un viņa nelikās nezinis. Tad pie manis atnāca viņas mazliet vecākā māsa un teica :''Piedodiet, viņa ir kurla, es tūlīt aiziešu viņai pakaļ..'' *Šodien mans tētis man teica: ''Vienkārši dari to, pamēģini! Tev nav jābūt profesionālim, lai izveidotu veiksmīgu produktu. Amatieri sāka Google un Apple. Profesionāļi uzbūvēja Titāniku.'' *Šodien kopā ar draudzeni biju sabiedriskajā tualetē. Es sūdzējos par to, cik mani mati izskatās nekārtīgi un nesmuki. Maza meitenīte, kura man blakus bija mazgājusi rokas teica: ''Varētu būt vēl sliktāk.'' un pacēla savu parūku." Tev vispār tādu varētu nebūt.'' *Šodien ap pusdienlaiku iegāju kafejnīcā un jautāju: ''Vai es lūdzu varētu dabūt vienu Latte?'' Puisis aiz letes pasmaidīja un to pasniedza. Kad es vilku ārā naudu, viņš teica: ''Šis dzēriens uz mana rēķina. Jūs esat pirmā persona, kas šodien pateica ''lūdzu'' *No rīta sastrīdējos ar omi (dzīvojām vienā mājā). Pēcpusdienā ap 15:00 viņa nomira un pēdējais, ko viņai teicu, bija: "Tu esi veca un stulba, tavs laiks jau sen tā kā pienācis". Es nezināju, ka viņa ir ļoti slima. Es sāku raudāt, jo tā vietā, lai sakliegtu uz viņu, es varēju pateikt, ka mīlu viņu, bet es nezināju..." *Šodien tikko kā mans mazais 5 gadus vecais brālis ienāca istabā, es sabļāvu uz viņa, pat nepaskatoties uz viņa pusi. Kad viņš negāja prom, es pagriezos, lai bļautu vēlreiz, un ieraudzīju viņa rokās bļodiņu ar ķiršiem. Viņš bēdīgi teica: ''Piedod, es tikai gribēju padalīties ar tevi.''
 
Komentāri [9]
Kārtot pēc jaunākā / vecākā
 
+0
Šos rakstiņus jau biju lasījusi... Bet, jā liek aizdomāties par to, ka mēs nenovērtējam to, kas mums ir, bet gaužamies par to, ka mums nav labi tas un tas, u.tml., bet ir tač tik daudz cilvēku, kas būtu manā vietā laimīgi... Vai arī nenovērtējam līdzcilvēkus... Un vispār esmu dzīvē saskārusies ar līdzīgiem gadījumiem... Biju pavisam maza, gāju bernudārzā, bet šo atceros vēljoprojām... Mums grupiņā bija meitenīte, kuru vienmēr uz dārziņu atveda tētis un pakaļ arī nāca tētis - un tad es vienu reizi pajautāju - kur ir Tava mammīte... Viņa atbildēja... Mammīte ir debesīs... Uzkāpa pa garām, garām, garām kāpnēm... Toreiz es nesapratu, kādēļ viņas mammītei bij jākāpj pa garām trepēm debesīs, pat nevarēju iedomāties tik garas trepes... Vēlāk sapratu...
Un otrs gadījums, kas man ir stipri iespiedies atmiņā, braucu 1. septembrī autobusā no rīta, un sēž jauns vīrietis ar mazu meitenīti... Smuki sapucēta, rokā asteru pušķītis - pirmā skolas diena... Neatceros, ko, bet meitenīte kaut ko pajautāja vīrietim par mammīti... Uz ko vīrietis atbildēja - Tava mammīte ar Tevi lepotos... Paskatījās uz savas kreisās... rokas, kura zeltneša pirkstā bij laulības gredzens un tad novērsās no mazās meitenītes un redzēju, kā vīrietim pār vaigiem līst asaras... Šie divi gadījumi, man ir ļoti iespiedušies atmiņā... Tad liekas, cik man ir labi, ka man ir pilna ģimene...
30.10.2010 18:07 | saite | Atbildēt
 
 
+0
emanuell, gan jau gaidīja lielāku dzeramnaudu no tevis :D
30.10.2010 17:51 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Paldies!!!
Man Riga gadijas tapat, ka nam nam!Biju Vecriga un dzeru kafiju Doma laukuma-vini vienmer dod to cepuminu klat...es pateicu ,cik garsigs cepumins,tads sevisks...pec kada laicina meitene atnesa veselu traucinu un teica-tas jums par komplimentu!!!
Visi pec tam teica,ka tas tapec ,ka esmu arzemniece!!! (t)
30.10.2010 17:47 | saite | Atbildēt
 
 
+0
ņam ņam, es arī vienmēr saku lūdzu, man arī neko nedod :D
30.10.2010 17:39 | saite | Atbildēt
 
 
Nezināms
+0
Morāle:
beidziet stresot!!miliet sevi un cits citu!
...šādas lietas notiek, jo to izdariit ikdienas rutīnā ir grūti!
viegli aizmirst, nepamanīt ka'kādam nepieciešama palīdzība....
nez vai kas tur maināms... (t)
30.10.2010 17:26 | saite | Atbildēt
 
 
+0
*Šodien ap pusdienlaiku iegāju kafejnīcā un jautāju: ''Vai es lūdzu varētu dabūt vienu Latte?'' Puisis aiz letes pasmaidīja un to pasniedza. Kad es vilku ārā naudu, viņš teica: ''Šis dzēriens uz mana rēķina. Jūs esat pirmā persona, kas šodien pateica ''lūdzu'' damn, es vienmēr tā saku, bet man nekad par brīvu neko nedod :-D
30.10.2010 16:38 | saite | Atbildēt
 
 
+0
ja, jā šitās lietas liek aizdomāties, bet kamēr pašu neskar problēmas, skumjas, tikmēr jau neviens nerubī.... :(
30.10.2010 16:17 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Pārējais pārtulkots no tantes Googles :-D
30.10.2010 15:36 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Photo by roly023's
30.10.2010 15:34 | saite | Atbildēt
 
 

Pievienot komentāru

Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji!
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits