No rīta pamostos ar labu garastāvokli, sapošos, izdomāju, kad kur iešu, lai visu paspētu, cenšos nedomāt par lietām, kas mani nomāc, izlasu pirmos apsveikumus. Tik jauks dienas sākums. (l) Zināju, ka šodien saņemšu atbildi par darbu, un saņēmu arī e-pastā (e) Kā jau parasti, ja e-pastā, tātad atteikums :-( Darbs ne tuvu nebija manu sapņu iemiesojums, bet škrobe jau par to, ka tik vienkāršu darbu, kuru pat mērkaķis varētu paveikt, es nedabūju. Nojaušu arī, kam par to jāsaka paldies (e) Nu neko, kaut kā saņēmos un devos ar mākslīgo smaidu savās dienas gaitās, lai sveicējiem prieks, jo ne jau priekš manis ir šie svētki.. Nekad nav patikušas dzimšanas dienas, bet šī bija sliktākā kāda bijusi. Nopūt svecīti uz tortes, ievēlies vēlēšanos, kura nekad nepiepildīsies. Saņem apsveikumus no visiem, izņemot no cilvēka, no kura patiešām to vēlies saņemt. Pārdomā savu dzīvi un saproti, ka nekur neesi tikusi, nekas neesi un Tev neviena nav :%27-( Vakarā ceri uz labākās draudzenes (ja viņu vispār tā var nosaukt vairs) atbalstu, bet viņai kārtējo reizi ir svarīgākas lietas. Vienīgais, kas atliek sadzerties lētu vīnu, žēlot sevi un rakstīt murgus blogā, un cerēt, ka skumjas noslīks vīnā, vismaz uz šo vakaru..
