Sveiki ari velreiz. Mans pirmsi blogs un aktiva darbiba ir sakusies. Jau nak virsu depresija ,rudenigie ,dregnie vakari un viena ka pirksts. :D Pati jau vainiga, samilejos sava vasaras piedzivojuma un no normala viriesa aizgaju prom. Nu esmu palikusi viena sapnu princis prom, pie sievas un laimigas gimenites ,es viena ar darbu un tris maziem sunukiem :D Manam pasreizejam dzives krasinam. (l) (l) (l) (l) Vienmer domaju Es un ar precetu ,nu nekad lidz tam nenolaidisos. Noteikti bus sogi, bus nievas, bet katram gadas iemileties ka klaunam cirka 8-) Sezu un rakstot domaju cik gan mulkigi reizem iekritam iemilamies un ceram ,ka viss solitais bus un vel labaks klus. Briniskigas pastaigas, burvigi skupsti un naktis, neliederigi izmantotas brivdienas un atvalinajums ,lai tik butu tuvuma tam domajams istajam. Ka skolnieka pirma iemilesanas, ka pasaka, saucamas roza brilles. :-/ Baudot katru sekundi un vasarai atalinoties tu saproti, ka cilveks izslides tev ka caur pirkstiem un pazudis no tevis. Ar pratu tu to apzinies , bet ar sirdi nevelies saprast. Kadel si sirds nelaiz prom kas nav lemts :'-(
