"Esmu spēka pilna!" šo tekstu centos sev iestāstīt, vedot savu reksenīti vakar pastaigā. Pateisībā esmu pārgurusi, bet vēl tik daudz kas jādara, ka nekas cits neatliek kā iegalovot sev pretējo. Un galu galā saka tacu, ka gandrīz viss ir prātā, tāpēc arī nogurums man ir tikai domās. Patiesībā man spēks ir atliku likām un vēl šovakar un vispār varu paveikt ļoti daudz. Tā vajag. Citādi ko es darīšu nākotnē, ka man tik maz spēka? Kā tikšu līdz kalna virsotnei, kā gāzīšu kalnus? Tikai ar savu spēcīgo enerģiju, kas man ir papilnam un neizsīstoša. Labs ir! Jāķeras klāt komunikācijas vēsturei. :-)
