Hāh..beidzot saņēmos apgriezt savus briesmīgos,ar taisnotāju sabojātos matus. Protams, tagad izskatos vienkārši atbaidoši, :%27-( bet gan jau ataugs. (l) un vispār varu jau kādu laiku pastaigāt ar astīti :-P Vakar uzzināju par sava vīra exdraudzeni sliktus jaunumus,krīze pamatīgi skārusi viņu un viņas vecākus. Sākumā, protams, priecājos, ka dzīve beidzot to resno kuci nolikusi viņas īstajā vietā, nebūs nekāda zīmēšanās ar senču naudiņu un cerams, ka skatoties uz sevi spogulī, viņa beidzot atvērs arī acis un sapratīs, ka nav un arī nekad nav bijusi pārākā skaistule! Bet šobrīd, man viņas ir vienkārši žēl. Lai gan viņa ir mēģinājusi jaukties manā ģimenes dzīvē un centusies izstrādāt visādas cūcības, es, laikam, viņai esmu to piedevusi.Ja godīgi, es pat viņai varētu palīdzēt, bet, tā kā mēs oficiāli viena otru neciešam, tad lai viņa iet bekot. Ar labdarību jau neuzbāž as. Ahhh, tas nu arī ir viss šodienai, sirdsapziņu esmu atvieglojusi, varu dzīvot tālāk 8-) :-D
