Kādus noslēpumus glabā Tavs tālrunis?

Pikantas sarunas, skaistāko piedzīvojumu fotogrāfijas un sirdi plosošas īsziņas – ko tikai visu neglabā mūsu telefoni! Reizēm šķiet, ka tālrunis ir īsta noslēpumu vācelīte, kas zina vairāk nekā Tava labākā draudzene.

Kā liecina Samsung La Fleur veiktais pētījums*, puse aptaujāto Latvijas sieviešu dievojas, ka savos viedtālruņos neglabā neko kompromitējošu vai slepenu. Tomēr mēs atļaujamies to apšaubīt, jo zinām, ka savu dzīvi bez mobilā tālruņa vairs nespējam iedomāties.

Atklāj mums, kādus noslēpumus glabā Tavs tālrunis, un, iespējams, tieši Tu balvā saņemsi jaudīgo, kompakto un sievišķīgo Samsung La Fleur GALAXY S III mini! Tavu stāstu gaidīsim līdz 13. martam. 14. martā īpaši izveidota Cosmopolitan žūrija izvēlēsies uzvarētāju. Šī stāsta autore turpmāk savus noslēpumus varēs uzticēt lieliskajam Samsung La Fleur GALAXY S III mini!

*Samsung La Fleur aptauju februāra sākumā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veica pētījumu aģentūra „Compass”, internetā aptaujājot 1500 sieviešu – viedtālruņu lietotāju vecumā no 18 līdz 40 gadiem.

Konkurss noslēdzies! Apsveicam konkursa uzvarētāju Ingu, kura mums iesūtīja stāstu „Telefons, kas mainīja visu...”. Ar Ingu sazināsimies personiski! Lūk, konkursa uzvarētājas stāsts:

„Telefons.. hmm .. agrāk neuzskatīju to par neko svarīgu, vismaz neko vairāk kā saziņas līdzekli – sms nosūtīšanai, zvaniem. Ak jā, un vēl kā modinātājs agrajos tumšajos ziemas rītos, jo pavasarī un vasaras saulainajos rītos varu pamosties vēl pirms modinātājs sācis savu rīta skaļo uzdevumu.

Mans stāsts sākas apmēram 14 garus gadus atpakaļ, kad vēl visi priecājāmies par visparastākajiem mobilajiem tālruņiem ar polifoniskām melodijām – es kļuvu par laimīgo Nokia 6510 īpašnieci (ar zilo ekrāniņu).

Tajā laikā mācījos 9.klasē un visu manu uzmanību piesaistīja mans klasesbiedrs. Iemīlējos. Biju laimīga, jo pēc kāda laika arī puisis sāka man pievērst uzmanību, sadraudzējāmies un skolā mūs visi sāka uzskatīt par romantisko pārīti. Staigājām rociņās, kopā bastojām stundas, kopā mācījāmies, kopā gājām uz tusiņiem. Lidojām pa gaisu un bijām laimīgi un priecīgi par visu, ko dzīve tajā brīdī sniedza, izņemot vecāku attieksmi. Mani vecāki, man nesaprotamu iemeslu dēļ nevēlējās pieņemt puisi un centās visvisādi ierobežot mūsu tikšanās reizes, jaucās mūsu attiecībās gan ar labu, gan ar ļaunu, kolīdz juta, ka plāns mūs izšķirt, nestrādā. Visbeidzot izdevās.. lai gan tas bija saistīts ar vēl kādu nepatīkamu notikumu un mana ģimene pārcēlās uz dzīvi no mazpilsētas uz Rīgu. Savu veco mīļo Nokiju es pazaudēju pēc vienām ģimenes viesībām (vismaz tā es toreiz domāju), un savu mīlestību centos aizmirst, jo iesaistīts tajā visā bija spīts. Ja vinš man nepiezvanīs un nelūgs piedošanu, es pati viņam nemūžam nezvanīšu pirmā (cik es toreiz biju liela muļķe!) Un tā arī visa skaistā draudzība un pirmā mīlestība pagaisa, kontakti ar bijušajiem draugiem no tālās mazpilsētas izplēnēja, uzradās jaunas paziņas, draudzības, vidusskola ar jauniem pārbaudījumiem, augstskola, pirmais darbs... Bet visu laiku jutos kā ne savā ādā. Visus pielūdzējus salīdzināju ar savu pirmo, vienīgo mīlestību. Un neviens nespēja būs viņam konkurents. Tā es arī driftēju bezsvara stāvoklī tālāk pa savu dzīvi un gaidīju brīnumu.. bet brīžiem neko vairs necerēju.

Pirms 4 gadiem, iepērkoties Rīgas centrāltirgū, grozoties gar dārzeņu un augļu stendiem es atkal, droši vien, pateicoties kādam veiklo roku amata pārstāvim, pazaudēju savu jauno Samsung SGH X670. Biju ļoti uztraukta, jo līdz ar telefonu pazaudēju daudz dažādas privātas lietas- kontaktus, ziņas, plānotāju, utt.. Vakarā, tiekoties ar vecākiem nespēju slāpēt asaras, bet tā kā jauna telefona iegādei uzreiz nebija lieku līdzekļu, mamma, pārcilājot kastes un piedāvājot pagaidu variantu, atdeva manu veco jaunības dienu Nokia! Tam vēl bija saglabājusies uzlīmīte- sirsniņa, ko mans sirdsāķītis pats literatūras stundas laikā uzlīmēja manam mazajam mobilītim. Sirds salēcās, ieraugot veco mazo Nokia.. tas atgrieza manas domas pagātnē, un īpaši cenšoties neizrādīt uztraukumu, steidzu atvadīties no vecākiem un ātri devos uz savu miteklīti, kur, nenovilkusi mēteli iekritu dīvānā un ar lielu cerību centos to ieslēgt, bet, protams, tā kā mazais nīkluītis bija nogulējis kastē veselus 10 gadus!- mazais mironītis pieprasīja ēst. Pieslēdzu aši pie rozetes, sagatavoju jauno sim karti un nesagaidot pilnu uzlādēšanos sāku spiest pa mazajām podziņām. Uhhhhhh....... visas īsziņas saglabājušās! Ar asarām acīs sāku lasīt vienu pēc otras, atsaucot atmiņā laimīgos brīžus. Un tad apstājos pie vienas no pēdējām īsziņām, kas man šķita nepazīstama. Atvērta.. tomēr es pati šo īsziņu nebiju lasījusi.

Romeo un Džuljetas liktenis? Tik pat kā.. īsziņu mans mīļotais bija nosūtījis tajā laikā, kad gaidīju pirmo atvainošanās soli no viņa. Viņš to bija izdarījis! Un arī nākošajā, aiznākošajā īsziņā.. pēc konteksta sapratu, ka bija mani izmisīgi centies sazvanīt (satikt nevarēja, jo bijām ar ģimeni pārvākušies uz Rīgu, adresi viņš neuzzināja), bet kāds visu laiku bija metis klausuli nost. Viņš bija padomājis, ka es... ( Uz to brīdi savu telefonu jau biju „pazaudējusi”, vien nezināju, ka tas ir nokļuvis vecāku ķepās) un pēdējā sms ziņā vārdi grieza kā ar nazi.. Lepna Tu esi.. bet Tevi mīlēšu vienmēr. Un viss. Tā bija pēdējā ziņa.

Mana sirds, izlasot, sašķīda miljons mazās lauskās.. Kāpēc liktenim vajadzēja izspēlēt tik ļaunu joku? Bet varbūt tā bija mācība vai iespēja iepazīt sevi, saprast savas patiesās jūtas? Es viņu atradu draugos.lv.. Par neticamu laimi- šis mirklis nebija par vēlu. Tagad esam kopā, laimīgi precējušies un mūsu ģimenē aug maza mīļa meitiņa peciņa ar tēta actiņām, zelta matiņiem. Bet vecais Nokia uz mūsu kāzu spilventiņa (uz kura bija gredzeni) lepni stāv sekcijā goda vietā. Tā ir mūsu laimes atslēdziņa.

Tagad mana attieksme pret mazo taisnstūrveida elektronikas brīnumu- mobilo telefonu ir krasi izmanījusies, Esmu sapratusi, ka tas nav tikai saziņas līdzeklis, Tas ir mūsu dzīves sastāvdaļa- arī tajos laikos, kad vēl nebija tik advancēti kā šobrīd. Tas spēj radīt, glabāt un atklāt tik lielus noslēpumus, kas var izmainīt mūsu dzīves vienā mirklī.

Šobrīd mans pēdējais telefons ir mans dzīves organizators- draugs, kas parūpējas par saziņu ar ārpasauli, ne tikai sms, zvani, bet arī internets ar visām plašajām iespējām- vienmēr visu zināt, nenokavēt, noskatīties , piedalīties- viss ir iespējams ar mazā brīnuma palīdzību, vairs pat dators nespēlē tik lielu lomu. Esmu vienmēr uz viļņa! Mana izklaide- spēles, mūzika, radio, fotografēšana (telefons glabā arī dažus jaukus pikantus foto), iepirkšanās interneta veikalos, biļešu rezervēšana (autobuss, teātris, kino). Telefona seja ir mana ģimene- kopīgais smaidīgais screen-foto katru brīdi un dienu dara mani laimīgu. Atliek vien sargāt un lolot savu mobilo- jo tas ir daļa no mūsu ģimenes un laimes.”

Meiteņu stāsti

Sandra, 07.03.2013 17:18

Telefonā ir twittera aplikācija, kurā viegli pārslēgties par kontiem. papildus savam ikdienas kontam, esmu izveidojusi kontu tikai priekš sevis, kur ierakstu savas dusmas, ja draugs ir ko sagrēkojies! parasti ieraksti ir kaut kas starp 'riebjas ka viņš man neuzdāvināja puķes, aliņu gan sev neaizmirst nopirkt' un 'atkal zeķes nometis blakus gultai. Ķēms tāds!'. pēc ieraksta izdarīšanas vienmēr uzlabojas garastāvoklis ;)

Madara, 07.03.2013 17:51

Kas neriskē, tas nedzer šampānieti un nerunā ar savu labāko draudzeni pa sievišķīgo Samsung La Fleur GALAXY S III mini.
Sākšu ar to izmisīgi, ārkārtīgi un nebaidos teikt, ka pat histēriski jau 2.mēnešus esmu jaunu telefonu meklējumos, jo iepriekšējais nonāca garnadža rokās un līdz ar to pie garnadža nonāca viskompromitējošākā informācija par mani. Tad nu, manuprāt, tieši es varu pastāstīt, kādu kompromitējošu informāciju par mani uzzināja,kāds pavisam svešs cilvēks ... Pat iemetās nedaudz sejā sārtums un kauns, kā arī ceru, ka tas cilvēks nav mani sameklējis, lai mani aplūkotu sociālajos portālos.haha.
Viss labais tik haotiski ir manā prātā, ka nezinu pat, ar ko lai sāk. SMS no mīļākajiem cilvēkiem -sīkumi, mazi vai lielāki, bet mīļi, jo no sirds, kas tika darīti "manis dēļ".
Saraksts ar neatbildēto telefonu zvanu "kaudzi" un satraukta zvanīšana, kad neceļu telefonu vai neesmu sasniedzama, jo manu mīļoto pārņēmušas rūpes.
"Gossip Girl" mūzikas soundtracki, seriāls- tā mazā baumu pasaulīte, lai arī ļoti sarežģīta, liek izdzīvot līdzi. Paldies tā seriāla radītājiem Josh Schwartz un Stephanie Savage.
Telefoni numuri - vajadzīgi un nevajadzīgi. Daži tika, protams, saglabāti kā NECELT vai NECELT2 vai LIEC MAN MIERU! (Vēl nebiju kopā ar tagadējo puisi, kad biju aizdevusies 5mēnešu praksē uz ārzemēm, līdz ar to tur arī tika sakrāta puiši telefonu buķete, kuru tel.nr.,atgriežoties Latvijā tikai nomainīti uz meiteņu vārdiem - Daces, Ievas, Lienes u.tt. haha.)
Mēnešreižu grafiks.
Par video un bildēm, laikam lieki piebilst - es biju tā saucamā persona,kurai pēc ballītēm piederēja vislielākā vara, jo biju dikti liels paparacī, kurš ķēra viskarstākos kadrus, ne tikai ar sevi,bet arī ar draugiem.
Iepriekšējais telefons atļāva sevī glabāt arī dažāda veida aplikācijas, tad nu populārākās priekš manis bija - WAZE, lai paslēptos no policijas kungiem un izkļūtu no sastrēgumiem; pārtikas veikala akcijas (santīmu pie santīma nekrāsi, pie lata netiksi); kamasutras MINI grāmatiņa (paskaidrojumi, manuprāt, nav vajadzīgi); gardāko kokteiļu receptes un vēl šādi tādi nieciņi.
Plānotājs - lekciju grafiks, darba grafiks, pasākumi, kuri jāapmeklē, ārstu vizītes, neparedzēti pasākumi, līdz ar to jebkurš var redzēt, kur, kad un cikos es atrodos.
BET visas šīs lietas PALIKA iepriekšējā telefonā, kuras nu jau pieder kādam citam...diemžēl, tāpēc, ja šis telefons nonāktu pie manis, tas būtu kā maziņš plāksterītis, kurš varētu atkal no jauna krāt sevī mazos noslēpumus. JO tagadējais rezerves telefons, ir nācis nedaudz no aizvēstures, kurš spēj saglabāt vien pāris telefona numurus un sms, dizains gan diez gan sievišķīgs - melns, atverams un krāsainu displeju, un kā blakus aksesuārs maza, melna antenīte. haha. Dodiet man šo iespēju un es Jūs varēšu pārsteigt, dodot apmaiņā telefonu, kuru Jūs pat melnajā tirgū un "Latgalītē" nevarēsiet nopirkt.
"Nav šaubu, ka tas, kurš prot glabāt noslēpumus, dzird daudz grēksūdžu." /Bēkons F./ mans telefons ir dzirdējis vislielākos, vismilzīgākos, visnelietīgākos,vissvarīgākos noslēpumus, kā neviens mācītājs pasaulē.
Xoxo.

Līva, 07.03.2013 21:23

Mūsdienās telefons ir neatņemama modernas sievietes dzīves ikdienas sastāvdaļa. Ja gadītos to kādu dienu aizmirst, pavisam noteikti būtu īstā vieta teicienam, kas beidzas ar „kā bez rokām”. Atmetot mobilā telefona absolūto funkcionālo nepieciešamību, tas bieži vien pilda arī drauga funkcijas. Tas ir draugs, kam var uzticēties, uz ko var paļauties, kas neatklās (vismaz – ne apzināti) uzticēto citiem.
Kāds tīri racionāli domājošs cilvēks varētu nodomāt – kādus gan noslēpumus var glabāt telefons, ja tas taču domāts tikai zvanu saņemšanai un veikšanai un īsziņu nosūtīšana vai saņemšanai. Bet var! Un kā vēl var!
Tā nedaudz nerātnā īsziņa, ko ik pa laikam uznāk vēlme pārlasīt, bet, kas sabiedriskā vietā prasa veltīt nedaudz bijīgu skatienu blakus sēdošajiem/stāvošajiem cilvēkiem, lai pārliecinātos, ka svešas acis nav ieraudzījušas šo ne pilnīgi piedienīgo tekstu. Vai tā neiedomājami jaukā īsziņa, kas vienmēr liek pasmaidīt un palīdz saglabāt optimismu dienas drūmākajos mirkļos. Tās ir tās ziņas, par kuru saglabāšanu vienmēr dubultā pārliecinos, kad esmu nolēmusi izdzēst parējās īsziņas, kas nav pelnījušas tik nodotas beztermiņa glabāšanā manam telefonam.
Arī tālruņu katalogs satur zināmus noslēpumus, kas brīžam ir tādi, kas liek padomāt – vai tas ir noslēpums no citiem, vai noslēpums no manis pašas, jo tur taču ir tas telefona numurs, blakus kuram esošo zvanīšanas pogu tik daudz reižu sirds ir gribējusi nospiest, kaut prāts saka nē. Un, protams, tie telefona numuri, kas saglabāti tikai tādēļ, lai zinātu, kad necelt klausuli – arī zem tiem slēpjas piedzīvojumi, reizēm pozitīvi, reizēm – ne tik pozitīvi, kurus tagad glabā mans telefons 8 ciparu formātā.
Neaizmirsīsim teicienu par bildi, kas izsaka 1000 vārdu. Jā, arī šādas noslēpumus glabājošas un man vien saprotamas bildes glabājas mana telefona atmiņas dziļumos – pietiek uz tām paskatīties, lai sejā raisītos smaids un atgrieztos attiecīgajos mirkļos piedzīvotās emocijas, par kurām nevienam citam izņemot manu telefonu nav zināms, jo tas ir tik dziļi personiski, ka gribas paturēt to tikai sev.
Vēl viens noslēpumu aspekts manā telefonā ir piezīmju lapiņas uz ekrāna, kas satur skaitļu un ciparu kodus – tie ir mazie noslēpumi, šifrētas ziņas, kas paredzētas tikai manai zināšanai un šo informāciju mans telefons spītīgi glabā no svešām acīm šādā kodētā veidā.
Jā, mans telefons nav vairs arī perfekti spīdīgs un bez nevienas skrambiņas – laika gaitā tam ir parādījušies vairāki krāsas noberzumi, bet arī tie ir sava veida noslēpumi – skramba, kas atgādina par to reizi, kad viens kokteilis bija par daudz, un tad vēl tas nobrāzums, kas radās no kritiena reizē, kad, ejot pa ielu un klausoties mūziku austiņās, aizskatījos uz to smaidīgo puisi un nemanīju, ka telefons grasās izslīdēt no jakas kabatas. Tomēr, pat pēc šādas izturēšanās, mans elektroniskais draugs uzticīgi glabā manus noslēpumus.
Tas viss kopā veido manus un mana telefona dalītos piedzīvojumus un noslēpumus, kas man joprojām liktu uz jautājumu parādīt savu telefonu, atbildēt kā 13 gadu vecumā – „pagaidi, tūlīt!”, tādējādi iegūstot laiku slepenā satura nobēdzināšanai. Labi, ka neviens man sen nav prasījis parādīt manu telefonu, jo tā saturu, kas man kļuvis tik nozīmīgs, dzēst es nevēlos, un svešām acīm rādīt – ne tik. :)

Edīte, 08.03.2013 10:42

Mans telefons un tā saturs dzīvo man līdzi. Bijušo draugu jaukās sms kuras pārlasot smaids sejā parādās. Vecos numurus kuriem varu jebkurā laikā piezvanīt, un daudzas komprometējušas bildes, par kurām daži atdotu daudzko. Es nezinu ko es darītu bez telefona. Nezinu kā skrietu bez mūzikas, pavadītu garlaicīgo laiku bez spēlītēm. Kur nu vēl kontroldarbos iztiktu bez mīļā telefona un googles. Cik bieži ir gadījies kaut kur aizklīst ar mašīnu vai autobusu, un tu nezini kur esi, domā esi pazudis, bet nē, man taču līdzi ir mans mīļais telefons! :)) Visvairāk savā telefonā novērtēju sms sadaļu. Cik bieži ir sanācis savas bēdas pārunāt caur sms ar draudzenēm, dot padomus kur nu vēl tos lūgt. Man pat telefons nav iedomājams rītos, kad ir tik svarīgi laicīgi pamosties. Tu taču nevari pulkstenim uzlikt savu mīļāko dziesmu, un celties ar smaidu :) Bet mūsdienīgā pasaulē var visu paveikt ar telefonu, pat uzlabot dienu un garastāvokli! :)

Vita, 08.03.2013 10:42

Lai arī neesmu no tām pareizajām( profesija vienmēr maldina pretējā dzimuma pārstāvjus) visiem liktos, viņai telefonā lejuplādēta programma ar seksa pozām? Nu nē! Bet jā, mīļie, jā! Ir man šāda programma:) Un ticiet vai nē, es mēdzu pārskatīt un priecāties, ka tik daudz jau izmēģināts mīlošās attiecībās, kurās nu gaidāms mums mazulis:) Ja kāds man teiktu,ka kas tāds reiz būs pieejams mobilajos telefonos, un ka ES ko tādu glabāšu... Es tikai gardi pasmietos:) Bet, jāsaka, ka telefons ir zem paroles, jo noteikti mulstu, ja kāds ko tādu ieraudzītu manā telefonā :D Ceru, ka tikšu pie jaunā Samsung telefona un varēšu lejuplādēt vel Cosmiskākas lietiņas :)

ilze, 06.03.2013 14:12

hmm...uzrakstīju vakar stāstiju, bet skatos, ka nav pievienots :( kāpēc tā?

Inga, 06.03.2013 16:27

Sveiki! Lasot konkursa tēmu,prātā nāk neskaitāmās sms un pikantās bildes,kuras ir bijušas manā telefonā :)... Mēs ar draugu lielākoties dzīvojam atsevišķi-viņš Norvēģijā,es Latvijā! Līdz ar to,lai nezustu dzirkstele mūsu attiecībā sākām sarakstīties ar pikantām sms,kas turpinājās nelielā fotosesijā no vannasistabas un sevis apmierināšanu. Esmu sieviete un arī man ir savas vēlmes,kuras nekautrējos piepildīt.Manam draugam tas arī liekās pieņemami,jo līdz ar to mēs uzturam viens otrā to kaisli vienam pret otru un nelielu pārsteigumu,kā vienam otru pārsteigt. Tā vienu dienu visu dienu,kad viņš bij darbā sūtīju uzbudinošas sms,ko un ka tai mirkli daros vai vēlētos. Mans mīļotais vai traks palika,un bij grūti koncentrēties darbam,par ko man bij nemelošu prieks: jo spēju pat no attaluma viņu uzkurināt!

Bieži ir nācies.ka aizmirstu izdzēst bildes. Un kad redzu ka kads ir paņemis manu tel,tad vnk sirds krūtis salecās un jūtu ka nedaudz nosarkstu.
bet tas ir tikai uz mirkli,jo tomēr mums katram ir savas vājības un vēlmes. Mana ir mans mīļotais,ar ko es uzturu saikni un kaisli caur savu tel!!!

Karine, 06.03.2013 18:23

Mans mazais un uzticīgais draugs ir vienmēr kopā ar mani!
Viņā glabājas viss patīkamākais ,kas manā dzīvē ir noticis ,kamēr viņš ir man līdzās!
Un tā sāksim manu stāstu par to ,kas man tur glabāja )
Manā telefonā ir ļoti skaistas un prieka pilna fotogrāfijas,kuras atgādina kādu ļoti patīkamus notikumus saistītus ar manu ģimeni un mīļoto cilvēku. Manas fotogrāfijas nav priekš visiem ,bet tikai prieks'sevis ,lai tikai es varētu ieei galerija ja man ir slikts noskaņojums un ieraudzīt to ,kas man patiešam pacel'garastāvokli un es ar jaunām pārpildītam emocijām sāku jauno dienu!
Bet viss sirsnīgākais ,kas man ir telefonā un kur stāv parole- ir SMS :D, es vienmēr saglabāju speciālajā mapē, īsziņa ,kuras ir man ļoti-ļoti dārgas un kuras es vēlētos lasīt vēl un vēl.
Tāpēc es viņa saglabāju ,lai pēc tam nejauši kopā ar visām nevajadzīgām neizdzēstu!
Es to sāku darīt jau no pirmajiem randiņiem ar savu tagadējo puisi .Pirmās īszņas ir pilnas ar neveikliem vārdiem,jo kad tu satiec cilveku viņs vēl Tevi pavisam nepazīst.Un eiforija valda gan sarunas ,gan īsziņās..Jus viens otru cenšaties labāk uzzināt un pārsvarā vakaros sarakstaties ar sms palīdzību! Visiem iesaku saglabāt pirmās un arī visas sms ,kuras Jums silda sirsniņu.
Es tā es arī darīju un vispaŗ nenožēloju,ka esmu tā darijusi un daru pat tagad jau 2 gadus.
Jo dažreiz ir tik patīkami atgrizties pagātnē un palasit īsziņas un atcerēties visu patiķamo ,kas bija ar Tevi noticis un notiek tagad.Ir ar ko salīdzinat un ja kaut kas neapmierina atrāk atrisināt situačiju ,jo ir pierādījumi -īsziņās ,ka kaut kad kaut kas bija labāk pateikts vai uzrakstīts))
Mans telefons ir mana dzīve! Betno jaunā telefona gan neatteiktos,jo ir memory ,kur var visu saglabāt un ielade't jaunā telefona!
Paldies par uzmanību,cerams Jums noderēs mans padoms un pieredze!
Lai Jums jauka diena ! =)

Laura, 07.03.2013 00:36

Kad esmu ceļā vai nav pa rokai manas dienasgrāmatas,kurā izkratīt sirdi vai iegrāmatot, ko atmiņas vērtu, tad man ir mans mazais draugs telefons, ko draudzīgi mēdzu saukt par Flīzi. Tad nu dziļi telefona atmiņā glabājas mirkļa emocijas, pārdzīvojumi vai prieki, reizēm tie ir vienkārši atstāsti, reizēm pat dzejas rindas, bet kuš, tas ir mūsu mazais noslēpums.

Inta, 07.03.2013 04:03

Labrīt! Mans tālrunis vienmēr ir bijis īpašs, nozīmīgs priekš manis. Jebkurš. Es to padaru personisku ar domām, sajūtām; cilvēki, kas tobrīd ir "mani"(man apkārt, manā dzīvē) piešķir vērtību un emocijas. To varētu pielīdzināt mīļlietiņai. šobrīd vairāk kā iepriekš pamanu vienādos skaitļus pulkstenī. Lasu grāmatu "Eņģeļu numeroloģija" , un šai kontekstā mans tālrunis ir patiešām noslēpumains! :) Pirmais -33Nokia- glabāja sevī jaunas meitenes mīlas pulsējošo,satraukuma pilno sirdi - uzpīkstināja!Mīl!! Tad vēl bija īpašās naktis ar sms klabināšanu līdz tulznainiem pirkstiem. Šobrīd mans talrunis ir lādīte ar informāciju, un es vajadzīgajā brīdī varu izvilkt laukā to, kas man vajadzīgs. Atklāju ex-auklītes rupju izturēšanos pret bērnu; tālrunī glabajas video, balss ieraksti, zvani, īsziņas.. :) Kailfoto [vairs] nav, bet tikpat liela nozīme un noslēpumainība pieder maniem sapņiem, "vēlmju kolāžām", dienasgrāmatas tekstiem un sarunām ar sevi. Es esmu īpaša un man ir vajadzīgs īpašs draugs un sabiedrotais, manu noslēpumu glabātājs un palīgs - tālrunis. :)