Kā apģērbs mainīja manu dienu?

15.maijā plkst. 15:15 Rīgā, Kaļķu ielā 15 tiks atklāts lielākais “Reserved” veikals Baltijā! Piedalies konkursā “Kā apģērbs mainīja manu dienu?” un laimē iespēju piedalīties vienā no gada stilīgākajiem notikumiem!

Vai tiki uzaicināta uz negaidītu tikšanos un steigā iegādājies jaunu kleitu, kas padarīja Tavu randiņu neaizmirstamu? Varbūt uz darba pārrunām izvēlējies uzvilkt nevis lietišķu, bet gan atraktīvu apģērbu komplektu, un tieši tāpēc Tevi ievēroja tagadējais darba devējs? Ja arī Tev ir bijušas dienas, kad tieši apģērbs ir izglābis Tevi kādā situācijā, piedalies konkursā!

Līdz 9.maijam iesūti savu stāstu par to, kā apģērbs izglābis vai mainījis Tavu dienu, un iegūsti lieliskas dāvanas no veikala „Reserved”.

Grandiozajā veikala atklāšanā piedalīsies – Samanta Tīna, Roberto Meloni, Ketija Šēnberga, Linda Rutule, Sabīne Berezina, Dace Grimze un Sinda Krieviņa. Iesūti savu veiksmīgo stāstu un laimē vērtīgas dāvanu kartes, kā arī lielisku iespēju doties uz grandiozo atklāšanu, saņemt modes ekspertu un zvaigžņu stila konsultācijas!

Trīs interesantāko stāsta autores saņems “Reserved” dāvanu kartes EUR 50,- vērtībā, kā arī iespēju izvēlēties apģērbu kopā ar Sabīni Berezinu, Lindu Rutuli, Daci Grimzi vai Sindu Krieviņu. Turklāt tas nav viss! Pārējie 20 labāko stāstu autori katrs tiks pie “Reserved” dāvanu kartes EUR 5,- vērtībā. Turklāt 15.maijā plkst. 15:15, atnākot uz jaunā “Reserved” veikala atklāšanu Kaļķu ielā 15, EUR 5,- dāvanu karšu vērtība dubultosies.

Ja uzvarētājs dāvanu karti nevarēs izņemt pasākuma dienā, tad būs iespējams no 16.05. līdz 31.05. dāvanu izņemt "Reserved" veikalā Kaļķu ielā 15. Vairāk par konkursa noteikumiem lasi šeit.

Konkurss noslēdzies!

Priecājamies par ikvienu stāstu, kas tika iesūtīts konkursā! Dāvanu kartes 50,- EUR vērtībā saņem:

  • Klinta Liepiņa (mob. tālr. nr.: 2780****)
  • Ramona (mob. tālr. nr.: 2936****)
  • Māra (mob. tālr. nr.: 2912****)

5 eiro dāvanu kartes saņem:

  • A (mob. tālr. nr.: 2883****)
  • Ieva Baranova (mob. tālr. nr.: 2973****)
  • Zane (mob. tālr. nr.: 2678****)
  • Sabīne (mob. tālr. nr.: 2691****)
  • Līga (mob. tālr. nr.: 2668****)
  • Ilona (mob. tālr. nr.: 2982****)
  • Madara (mob. tālr. nr.: 2636****)
  • Inga (mob. tālr. nr.: 2862****)
  • Laura Puncule (mob. tālr. nr.: 2678****)
  • Linda (mob. tālr. nr.: 2608****)
  • Zane (mob. tālr. nr.: 2951****)
  • Sabīne (mob. tālr. nr.: 2697****)
  • Martiņa (mob. tālr. nr.: 2934****)
  • Marta (mob. tālr. nr.: 2875****)
  • Madara (mob. tālr. nr.: 2829****)
  • Elīza (mob. tālr. nr.: 2929****)
  • Ulla (mob. tālr. nr.: 2642****)
  • Ketija (mob. tālr. nr.: 2835****)
  • Samanta (mob. tālr. nr.: 2937****)
  • Zane (mob. tālr. nr.: 2869****)

Uzvarētājiem šodienas laikā uz e-pastu tiks nosūtīta informācija par dāvanas saņemšanu.
Paldies par piedalīšanos konkursā!

 

Meiteņu stāsti

Baiba, 26.04.2014 20:16
"Kā apģērbs mainīja manu dienu?"

Oij šī ir tēma un pat neliela problēma, kas ir man gandrīz vienmēr, jo ir vienmēr grūti izvēlēties ko vilkt. Tomēr galvenais, lai no rīta uzvelkot drēbes ir jājūtas ērti, patīkami un forši. Tas ie pats galvenais.

Reizēm ir nācies pat 10reižu pārģērbties, lai būtu labi, tomēr atceros cik patīkami ir bijis izlaiduma dienās, ka ir skaidrs ko vilkt, tās ir laimes dienas, gribu arvien vairāk un vairāk.. Tās ir labākās dzīves dienas, pirms kurām bijis smags darbs jeb pacietības atrast to īsto apģērbu. :)
Madara, 26.04.2014 23:28
Mana zilā laimīgā kleitiņa....

Toreiz, kad sāku mācīties pirmajā klasē, sākās tie laiki, kad nebija obligātas skolas formas.Septembrī notika vecāku sapulce, kurā direktore paziņoja, ka tomēr vajag skolas sienās pieturēties pie zilās krāsas apģērbā, tas nebija apspriežams, tādēļ mamma mani tērpa visādās zilās adītās jakās, biksēs,puloveros....Direktore pati man atgādināja senlaiku guvernanti, vienmēr angļu stila kostīmi, visi tumši zili, tikai dažas detaļas atšķīrās.Vai viņas āriene...vai manas mūžīgās zilās drānas, to pat nezinu, manī atstāja psiholoģisku traumu. Es zilo apģērbu burtiski ienīdu.Kad jau pati varēju izvēlēties, ko nēsāt, tad paniski izvairījos pat paskatīties uz ziliem toņiem, sev teicu, ka NEKAD tie nebūs manējie!Tā lidoju pa dzīvi raiba kā tauriņš.
Tuvojās māsas izlaidums, biju darbā ļoti aizņemta, izlēmu internetā pasūtīt jaunu kleitu.Kā jau laukos, pasta darba laiks nekad nesakrita ar manām brīvdienām, tāpēc pēc sūtījuma aizbraucu burtiski izlaiduma rītā.Kad paciņu atvēru, es no šausmām domāju, ka nomiršu!!!Kāds bija sajaucis manu izvēlēto kleitas krāsu,tā bija atsūtīta tumši zila, nevis zaļa!!!Pirmajā mirklī izlēmu, ka uz izlaidumu neiešu, bet veikalam uzrakstīšu indīgu vēstuli un nosūtīšu atpakaļ.Brālis un mamma mani visādi apvārdoja, pierunāja.Sakostiem zobiem uzģērbu kleitu un klīrīgi piegāju pie spoguļa.Pretī vērās divas lielas, izbrīnītas zaļas acis, kuras nespēja noticēt, ka tik tiešām tā esmu es pati!!!Kleita man lieliski piestāvēja, ideāli kļāvās pie auguma...un pašai man tas tik ļoooooooti patika!!!Izlaidums pagāja kā viens mirklis, sākās balle, kurā satiku savu puisi, kurš vēlāk atzinās, ka toreiz mani pamanījis tieši dēļ zilās kleitiņas!Šobrīd visi zilie toņi ir mani paši mīļākie, kad izvēlos sev jaunu tērpu!Un nāk prātā vecu vecais izteiciens - NEKAD nesaki NEKAD!
Regīna, 27.04.2014 07:58
Apģērbs var mainīt emocionālo stāvokli, pie tam diezgan būtiski. Man tas vienmēr ir bijis uz labāko pusi un manu dienu tas ir izglābis vairākkārtīgi. Atceros, kad studēju, katru gadu mums bija jāaizstāv kursa darbs un noslēgumā arī bakalaura darbs. Pirmajā gadā kad aizstāvēju kursa darbu, man tas izdevās ļoti veiksmīgi un kopš tā brīža sapratu, ka kleita, kas tajā dienā bija man mugurā būs mans veiksmes tērps. Turpmāk tas bija nemainīgi mans biedrs pārvarot uztraukumu vai nomāktu garastāvokli. Pats labākais, ka lai gan tas bija gana pieklājīgs, lai to vilktu, lai aizstāvētu akadēmisko darbu, bet vienlaikus gana skaists, lai ietu ar to uz randiņu ar savu simpātiju. Tāpēc tajā pašā veiksmes tērpā esmu pārvarējusi arī pirmo randiņu uztraukumus. Rezultātā, šis tērps man asociējās ar veiksmi dažādās dzīves jomās un pašpārliecinātību, kura man piemīt. Diemžēl, 4 gadu laikā tas tomēr nonēsājās un sāku vilkt to pa mājām brīžos, kad gribēju justies īpaši labi. Pagāja vēl 2 gadi un iedomājieties, kā es jutos kad vajadzēja tomēr šķirties no šīs kleitas. Tagad esmu jaunas veiksmes kleitas meklējumos! :)
Samanta, 25.04.2014 12:13
“Kā apģērbs mainīja manu dienu?”

Kādā skaistā jaukā rītā cēlos ar pozitīvām domām - diplomdarba aizstāvēšana. Apģērbs jau tika izvēlēts iepriekšējā vakarā, atlasot vispiemērotāko - balta blūzīte, žaketīte un svārki. Aizkavējoties pie spoguļa, nepaspēju izdzert savu ik rīta kafiju, tādēļ nācās to ņemt līdzi, iepildot termo krūzē.
Tā kā augstskola atrodas patālāk no mājām - jābrauc ar diviem transportiem, bija jāiziet laicīgi - jārēķinās ar sastrēgumiem. Braucot jau pārpildītajā trolejbusā, kāds vīrietis uzgrūdās virsū, krūzes vāciņš atbīdījās un tās saturs uzlija uz manas baltās blūzītes un nedaudz arī uz žaketes.
Jau tā biju panikā sakarā ar aizstāvēšanu - vēl šis.. Lai brauktu atpakaļ uz mājām, laika vairs nebija. Tā kā augstskola atrodas Ķīpsalā - vienīgā doma, kā jau gudrai meitenei, jāskrien uz iepirkšanās centru un jāmeklē kaut kas, ko varētu nopirkt vietā!
Tā kā šādi izdevumi plānoti nebija, jāmeklē bija kaut kas, ko atļauj budžets. Man paveicās,ka tieši Reserved veikalā tobrīd bija izpārdošana.
Panikas stāvoklī meklēju kaut ko pēc iespējas lētāku un pieklājīgāku. Diemžēl naudiņas makā cik bija, tik bija un nopirku, manuprāt, solīdu džemperīti, turklāt par lielu atlaidi.

Kad bija mana kārta iet aizstāvēt savu darbu, viss uztraukums jau bija pārgājis, jo bija taču jāuztraucas par apģērbu! Ejot priekšā, īsti nesapratu, kādēļ visi sačukstas.
Jāpiebilst, ka aizstāvēšana noritēja puslīdz labi, cik nu labi tas varēja būt. Pēcāk arī sapratu, par ko bija šīs pieklusinātās čalas un apspriede - steigā nebiju noņēmusi šilti un cenu zīmi, kas karājās pār manu muguru. Nu ko, vismaz visi zināja, ka esmu REZERVĒTA! Vairāk jautājumu nebija! :)
Ketija, 25.04.2014 12:47
" Tā aizveda mani pie mana prinča nike botās ! "

Ziemas laiks, kad apņēmības gars sit augstu vilni, un šo vilni gribēju noķert snovošanas laukumā, kas mani noveda pie domas : "Man tak vajadzīga snova jaka!"
diena pa dienai, un nonāku Sportland veikalā.
Neko, nekad, nav gadījies pirkt sporta veikalos, nu teiksim atklāti, es neko no tā nesaprotu :) mmm... kas jauns, neredzēts.. "ooo!" gaiši violeta Protest snova virsjaka , ar gaišu rūtojumu, acī iekrita burtiski ! ... galvā šaudījās domas "kas te vel ir labs?!" paiet moments un klāt ir pārdevējs, kurš jautā "Palīdzēt izvēlēties, ko pastāstīt? " Pārsvarā es uz pārdevēju palīdzību nepaļaujos, un atsaku, bet šoreiz es pat īsti nepaskatījos uz pārdevēju, drošā tonī atbildu "Jā! stāstiet un rādiet visu !! " Biju azartā, jakas, bikses, siltā apakšveļa, rozā? nē! pārdevējs tikai runā un runā un smejamies, jā ! smejamies... :) "un tā violetā?" es prasu. Uzlaikoju - nu ideāli! Saucu pārdevēju - "man piestāv?" , smaids pārdevēja sejā "Es nespēšu būt objektīvs, pasaukšu koleģi" :D Solis jau kases vizienā, ielieku roku kabatā un saprotu, ka maks nav līdzi!! Es taču atnācu tikai paskatīties ... :) atlieku jaciņu. Smaids no manas sejas nepazūd, un sāku domāt, tas pārdevējs gan bija simpātisks, un no galvas neizmetams ! hmm... Nākamajā rītā ieskrienu pēc jakas, skatos, nav vakardienas puisis !Ar lielu saņemšanos no sevis izspiežu teikumu - "tas puisis, kas vakar strādāja, šodien nav darbā?" , "nē" ......."Bet čekā būs viņa uzvārds!" ar smīnu, paziņo meitene! Man maisiņā violetā jaka un čeks, kurā iedrukāts viņa vārds. Labākais pirkums manā mūžā! Stāsta noslēgumā varu pačukstēt, ka stāstam ir turpinājums ar Laimīgām beigām :)