Nupat vairākas interneta lapas ziņoja, ka Viktorija Bekhema beidzot ar savu apģērbu ļāvusi noprast, ka viņas krūtis jau sen kā ir palielinātas ar silikona implantu palīdzību. Pagājušā nedēļā mēs ar redaktori Baibu par šo tematu karsti diskutējām.
Mani sajūsmināja Cosmo ekskursija, kas izrādījās aktīvākā, kas mums ir bijusi. Gan braucām ar riteņiem apskatīt strausu fermu, gan gājām naktī lāpu gājienā pa Vienkoču parku, gan izturējām orientēšanās sacensības, bet šoreiz gribu pastāstīt par vienu spēli, ko spēlējām. Tā bija viena no smieklīgākajām lietām, kas vispār notika brau...
Šorīt biju uz kārtējo tenisa treniņu un uzzināju, ka ar 1. maiju atkal varēšu spēlēt iemīļotajos Mežaparka atklātajos kortos, nevis sakarsušās hallēs. Tas nozīmē tikai vienu - vasara ir jau degungalā un man atkal būs pa spēkam sportot divas reizes nedēļā!
Pēc tik trakas nedēļas kā šī Cosmo komanda liek punktu eksistenciālām pārdomām un beidzot dodas svinēt svētkus.
Te manī ir tik liela enerģija un spēks, ka bez vismazākās piepūles varu izdarīt neiedomājami daudz. Te atkal mani pārņem nežēlīgs nogurums un es ieslīgstu gluži vai letarģiskā miegā, kad ir grūti tikt galā pat ar visikdienišķākajām lietām. Šonedēļ man ir tāda dzejas nedēļa.
Es vakar izlasīju Zanes ierakstu un noraudāju visu vakaru. Vispār es esmu tikusi pāri savu vecāku nāvei - tajā nozīmē, ka es varu dzīvot normālu dzīvi, nedomājot katru dienu par notikušo. Bet, dzirdot, ka kāda meitene zaudējusi mammu apmēram tajā pat vecumā, kad es, es gribot negribot aizklīstu atpakaļ tajā laikā.
24 stundu laikā uzzināju, ka vienai no manām draudzenēm ir pieteicies bērniņš, savukārt otrai mūžībā aizgāja mamma. Šķiet, viņi vēl paspēs satikties debesīs.
Mīlestība mani nostādīja izvēles priekšā: doties svešumā līdzi vīrietim, kuru esmu mīlējusi desmit gadus jau kopš sešpadsmit gadu vecuma, vai salauzt sirdi sev un viņam un ļaut, lai uzvar bailes.
Vakar netīšām un gluži negribot saskāros ar savu pagātni (spilgtām atmiņām par bijušo laiku un savu bijušo dzīvi). Nokļuvu vietā x – mākslinieciski bohēmistiskā vidē, kur tusējas arī mans bijušais.
3 iemesli, kuru dēļ mēs viņu varam gaidīt Latvijā: 1. interesi par Rīgas arhitektūru un kultūru izrāda apmēram 75 000 britu tūristu gadā. Tas taču nozīmē, ka viņiem te patīk. 2. Vecrīgā Viljams jutīsies kā mājās - angļu valoda skan daudz skaļāk nekā latviešu. 3. nevar būt, ka Viljams no britu tūristiem nav dzirdējis par to, cik Rīgā labi ...
