Kopš pārdevu savu mašīnu un jaunu neesmu iegādājusies, braucu ar supertruperkrutu no priekšnieka nomātu Jaguāru. Stresam ir divi iemesli: pirmkārt, man ne pārāk patīk braukt ar ekstrēmi šikām mašīnām - jāuztraucas, lai tev kāds kaut ko nenoskrāpē vai vispār nenosper visu vāģi. Otrkārt, tā ir īrēta mašīna...
Pavasarī nopietni sastrīdējos ar savu labāko draudzeni. Nedēļu neatsaucos uz viņas īsziņām un e-pastiem, jo nespēju tikt skaidrībā ar konflikta iemeslu. Man šķita muļķīgi lūgt piedošanu vai izrunāt notikušo, ja man pašai nebija skaidrs, kāpēc es eksplodēju. Pēc vētras man ir nepieciešams klusums.
Brīvdienās vēlreiz noskatījos Fransuā Ozona filmu 5x2, kas ir brīnišķīga divu cilvēku savstarpējo attiecību studija, un nu man no galvas neiziet kāda epizode, kurā vīrs mājas viesībās sievas klātbūtnē izstāsta stāstu par neuzticību.
Nesen pavisam nejauši uzzināju, ka kāds mans paziņa ik pa laikam fiziski ietekmē savu draudzeni. Man tas bija patiess šoks, jo es pat nevarēju iedomāties, ka ārēji pievilcīgais, šķietami inteliģentais, vienmēr draudzīgais un pozitīvais puisis varētu šādi rīkoties. Protams, viņi abi ir pieauguši cilvēki. Protams...
Puspajokam pusnopietni man nesen viena darba kolēģe teica, ka man būtu jānodarbojas ar biznesu. To viņa novērojusi pēc maniem stāstiem par to, kā es kaulējos. Jo es to patiešām daru!
Vakar bija savāda diena. Pēcpusdienā tikos ar divām jaunām sievietēm, kas seksu atbalsta tikai pēc laulībām, savukārt pēc intervijas skrēju uz Unas Celmas un Daces Rukšānes filmas Nerunā par to pirmizrādi. Tajā seksa pirms laulībām ir gana.
Pāris mēnešus nebiju skatījusies televizoru un jūsmoju par lielisko sajūtu, kādu sniedz nepiesārņotas smadzenes. Tāpēc nesen pirms pārvākšanās uz jauno mitekli abi ar draugu spriedām, ka jaunajā mājā kabeļtelevīziju neslēgsim.
Nedēļas nogalē kopā ar draugiem, meklējot patvērumu no tveicīgā laika, aizgājām līdz Daugavai. Pārdaugavā Vanšu tilta kreisajā pusē ir brīnumaina vieta - netālu no krasta ūdenī atrodas vairāki akmens bluķi, pie kuriem senāk tika sieti plosti. Ja no malas izskatās, ka ūdens šajā vietā ir diezgan dziļš, tad patiesībā bez pūlēm...
Aizvakar nāku mājās ap pusdivpadsmitiem naktī. Precīzāk velkos mājās, jo diena bija tik traka, ka biju nolēmusi no ārdurvīm pa taisno doties uz gultu. Tuvodamies mājām es jutu patiesu atvieglojumu. Taču, no tālienes vērojot duvis, redzēju, ka kāds cilvēks baltā stāv pie manām durvīm un acīm redzami mani gaida.
Man jau bija klusas aizdomas, ka iepazīšanās sludinājumus var uzskatīt par literatūras žanru, jo reizēm tas, kā cilvēki pāris teikumos prot raksturot sevi, savu sapņu princi (princesi) un kopīgos nākotnes plānus, ir pārpublicēšanas vērts.
