Šī brīža ziņu galvenie temati par inflācijas milzīgo pieaugumu sasaucas ar patlaban gatavoto (nākamnedēļ sākumā uz drukāšanu sūtāmo) Cosmopolitan oktobra numura "lielo tēmu" - karjeru. Citu rakstu starpā viens ir par sievietēm, kuras panāca algas pielikumu. Viņas izstāsta savu pieredzi - kā viņas nonāca līdz domai par to,...
Pēdējās dienās daru tik daudz sev neierasta, ka brīžam jūtos kā izmēģinājumu trusītis. Kino, pasakas un regbijs vienā putrā. Tiesa, gana baudāmā.
Regulāri aplaužos, pieķerot sevi, ka jau kuro reizi esmu līdz ausīm iegrābusies kādā konkrētā vietā vai lietā, lai gan vēl pirms mirkļa esmu postulējusi gudrību, ka lietām un vietām nu nekādā gadījumā nevajag pieķerties.
Nu nevaru šonedēļ nekādi izvairīties no dzejas un dzejniekiem. Viss vienā skrējienā, pa vidu aukstie rudens vēji un lietus, kabatā ābols no Jāņaskolas Piebalgā, kur vakar lasījām dzeju... Rezultātā esmu pamatīgi saaukstējusies. Bet neko darīt, kā saka – karavāna iet tālāk. Rīt vēl priekšā Ceļojums ar dzejniekiem pa Mežaparku....
Šī ir populāra frāze tieši sieviešu vidū, un arī man pēdējā laikā tā ik pa brīdim ienāk prātā un liek aizdomāties. Kas tur skan cauri? Samierināšanās un pieticība, kas latviešiem ir "laba" rakstura iezīme, un tas atspoguļojas sākot ar tautas pasakām līdz pat veidam, kādā mēs tikām audzināti. Bet vai p...
Sākumā, kad pirms desmitiem ieradīšos laukos, no vecmammas un citiem talkas dalībniekiem saņemšu kurzemnieciski dzēlīgas piezīmes par to, vai tik agri no rīta galvaspilsētā ir sastrēgumi, savukārt es pastrīdēšos par to, ka omai jau sen ir jāliekas mierā ar tiem n-tajiem lopiem. Kad sapratīšu, ka runāt tāpat nav vērts ...
To, ka dokumentālais kino var būt foršāks par spēlfilmām, sapratu jau pagājušajā gadā, kad nokļuvu pasaules lielākajā dokfilmu festivālā Amsterdamā. Toreiz mana absolūtā favorīte bija dāņu filma Klosteris. Tiešām neatceros, kad vēl kinoteātrī būtu tik daudz smējusies un tik rūgti raudājusi.
Pavisam nemanot ir pienākušas ikgadējās Dzejas dienas. Šajā laikā dzejnieki un dzeja ir gandrīz vai it visur. Pagājušajā nedēļā kopā ar vēl pāris jaunajiem dzejniekiem viesojos Valmierā. Godīgi sakot, pirmo reizi tā pa īsto biju šajā pilsētā. Tā bija viena no saulainākajām dienām šajā rudenī. Valmierā mūs uzņēm...
Divi vakardienas notikumi palīdzēja man pieņemt lēmumu par to, ko darīt Ziemassvētku laikā. Rīts man sākās ar ļoti ļoti skumjo vēsti par Lučāno Pavaroti nāvi. Es sapratu, ka viņš paliek viens no tiem skatuves māksliniekiem, kurus "dzīvajā" man nav izdevies redzēt uz skatuves.
Pirms pāris dienām pazaudēju auskaru. Un tagad, tiklīdz manā telefonā uzrādās, ka zvana kāds nepazīstams numurs, kāds mazs, mazs manas sirds stūrītis gaida, ka auskara meklēšana izvērtīsies par tādu pašu piedzīvojumu kā man jau reiz gadījās.
