Tuvojas, tuvojas tas jaunais gads

31.12.2007, erika_berzina

Brīnumi tomēr notiek! Šorīt pamostoties, ieraudzīju, ka ārā beidzot snieg un visi koki ir balti. Uzreiz radās tāda īsta svētku sajūta. Jaunais gads tuvojas arvien straujāk (nu palikušas vien kādas divpadsmit stundas), bet es vēl joprojām nezinu, kur un kā to sagaidīšu. Viens gan ir skaidrs – gribu būt kopā ar savu mīļo vīru. Bet pārējais nav tik svarīgi, laikam jau dažreiz vajag vienkārši ļauties notiekošajam. Un gan jau mūs sagaidīs kāds brīnums.

Pēdējās dienās pieķēru sevi visu laiku domājam par to, kas vēl šogad ir jāizdara, kādas lietas jānokārto, kādi cilvēki jāsatiek utt. Sajūta bija gluži kā pirms došanās tālā un ilgā ceļojumā (kad jānokārto visādas lietas, jāpārdomā, kādas mantas jāņem līdzi utt.), un es nevarēju vien sagaidīt mirkli, kad ceļojums varēs sākties.

Mīļas meitenes, novēlu jums laimīgu un brīnumainiem piedzīvojumiem pilnu jauno 2008. gadu! Lai izdodas viss iecerētais un lai katra diena būtu jauns izaicinājums! Mīlestību jums, prieku, saticību un daudz, daudz pozitīvu emociju! Un ceru, ka arī nākamo gadu mēs pavadīsim kopā! Jauku jums šo dienu!

P.S. Un kā jūs sagaidīsiet Jauno gadu?

 
Komentāri [2]
Kārtot pēc jaunākā / vecākā
 
+0
Arī mēs pamodāmies no rīta un ar prieku raudzījāmies ārā pa logu, kā debesu dāvana izrotājusi Latviju vecā gada vakarā, kā īsts brīnums. Sākumā mēs ar vīru bijām ieplānojuši, sagaidīt Jauno gadu klusiņām mājās ar abām meitiņām, bet tad piezvanīja mana mamma un piedāvāja izkurināt pirtiņu. Apspriedāmies ar vīru un nolēmām, ok laižam, bet 23:00 tad nu uz mājām. Kad laiks tuvojās braukt uz māju pusi, atbrauca mammas brālis ar meiteni, ūzkavējāmies mazliet ilgāk, bet 23:00 sākās runas par grandiozu salūtu no Radison SAS skata punkta. Nu ok laižam. Izbaudījuši lielisko salūtu no visām debess pusēm, ziņkāres vadīti devāmies uz Ķīpsalu, lai ieskatītos, kas interesants mūs tur sagaida, ar nožēlu devāmies prom, jo nebija tas ko bijām gaidījuši. Pa ceļam ieskrējām viesnīcā Islande, apsveikt vīra exkolēģus Jaunajā gadā, kur uzstājās Fredis, bet ilgi uzkavēties nevarējām, jo bijām atstājuši pie mammas mūsu jaundzimušo meitiņu. Paņēmuši no mammas meitiņu devāmies mājās, braucot ierosinu vīram iebraukt mūsu kopīgā darba vietā, apsveikt kolēģus Jaunajā gadā. Tā bija mūsu jaungada priekšpēdējā pieturvieta. Pēdējā pieturvieta bija mūsu mājas un mūsu piecgadnieks līdz 7:00 rītā noturējās godam. Tāda braukāšana Jaungada naktī man bija pirmo reizi mūžā......nenožēloju neko. Arī bērnam patika un ar vīru daudzas epizodes pārrunājam un pasmejamies kopā.
03.01.2008 02:22 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Jautri sagaidīju! Līdz 5 rītā! :-)
02.01.2008 14:47 | saite | Atbildēt
 
 

Pievienot komentāru

Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji!
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits