Kāpēc, nokļūstot vietā, kur dzērieni un ēdieni ir pieejami bez maksas, cilvēka dabā ir sākt to visu negausīgi grābt, neatkarīgi no tā, cik izsalcis vai izslāpis viņš būtu?
Tādas pārdomas mani pārņēma pēc brokastīm Helsinku viesnīcā, kurā bija pieejama bagātīga bufete. (Protams, šī ēdienreize parasti ir iekļauta viesnīcas cenā, un tomēr tas ir citādi, nekā ja tev piestāda rēķinu par katru apēsto kumosu.) Es katrreiz apjūku, kad visādu našķu ir tik daudz, un pusstundu noslaistos gar galdiem, kamēr izvēlos to, ko kārojas visvairāk. Kā novēroju, lielākā daļa viesnīcas apmeklētāju pārāk nelauza galvu un uz neskaitāmiem šķīvjiem sakrauj visu, ko redz. Kad viņi pieceļas no brokastu galda un dodas atpakaļ uz saviem apartamentiem, viņu atstātajos traukos paliek kaudzes ar drusku pabakstītu ēdienu. Diezgan izvirtīgs skats, maigi izsakoties.
Pagājušās nedēļas TV Izklaidē publicētajā intervijā ar skotu aktieri Džeimsu Makevoju (viņš ir lielisks jaunajā filmā Piedošana!) viņš runā par to, cik bīstama ir burzīšanās smalkajās aprindās un glamūrīga uzdzīve. Un atkārtoti iesaka saviem amata brāļiem turēties pa gabalu no visām tām vietām un ballītēm, kurās dzērienus izsniedz par brīvu. Makevojs piekodina pirkt dzērienus pašiem par savu naudu, tādējādi samazinot iespēju nodzerties.
Ja pieņem, ka savu aicinājumu viņš adresē cilvēkiem, kuri saņem daudzciparu honorārus un par trūcību nu nekādi nevarētu sūdzēties, pirmajā brīdī šķiet dīvaini – vai tiešām burvju formula "BEZ MAKSAS" var kārdināt bagātniekus? Tos, kuri varētu atļauties jebko?
Tā vien šķiet, ka ar pārticību šai parādībai nav nekāda sakara. Vai varbūt – tieši otrādi? Jo naudīgāks cilvēks, jo negausīgāks? Varbūt arī Parisai Hiltonei nebūtu tik daudz ķibeļu ar alkoholu, ja ballītēs viņa kokteiļus pirktu pati par savu naudu?
