Pirms kāda laika redakcijā solīju, ka janvārī darbā ieradīšos ar torti. Šķiet, tieši šajās dienās paiet pieci gadi kopš strādāju Cosmo. Kāda foruma lietotāja uzdeva jautājumu, kā mēs - redakcijas meitenes, katra šeit nokļuvām. Ceru, ka pārējās man pievienosies un ieraksta komentāros pastāstīs savus stāstus, savukārt man tas notika tā...
...kursa biedru vidū dzirdēju baumas, ka Cosmopolitan meklē žurnālistus, piezvanīju uz redakciju, norunāju tikšanos ar redaktorēm un saņēmu pirmo uzdevumu. Nekā ērkšķaina? Man, atceroties to visu, vēl joprojām šķiet neticami, ka divdesmitgadīgs skuķis, kura savam draugam stāsta, ka augstpapēžu kurpes nekad nenēsāšu, jo neesmu nekāda caca (un tāda vēl grib strādāt dzīves stila žurnālā!), mācās tikai trešajā kursā un žurnālistikā gandrīz neko nav darījusi, var iegūt darba devēju uzticību.
Tieši tādā jaunības maksimālisma laikā es sāku strādāt Cosmo. Sākumā man bija jāmeklē meiteņu un puišu smieklīgās atzīšanās, kā arī jāuzraksta vēl pāris sīkumi, taču drīz vien man uzticēja rakstīt pirmo lielo rakstu par mēness fāžu maiņām, kuru, ja godīgi, redaktores man pēc pirmās nodošanas lika pamatīgi pārtaisīt. Vēl pēc mēneša rakstīju rakstu par klitoru, kas izsauca pamatīgu jandāliņu manu draugu un tuvinieku vidū, savukārt es pati, runājot par seksu, sāku krietni mazāk mulst.
Kas tagad ir mainījies? Par saviem rakstiem no A līdz Z ļoti bieži atbildu vien pati, žurnāla ietvaros organizēju kampaņu par karjeras un bērnu apvienošanu, par kuru varēsi lasīt marta Cosmo, atlasu Seksīgos letiņus, rakstu blogu internetā utt. Ar to visu es gribēju pateikt, ka nevajag baidīties darīt lietas, kuras pirmajā brīdī šķiet neiespējamas. Re, pirms tiem pieciem gadiem piezvanīju uz Cosmo redakciju un man uzticējās!
Vienā gan varu atzīties - man ir ļoti bail par to, ka citi darba piedāvājumi man līdz šim nav šķituši gana aizraujoši. Tieši tāpēc iebildu kādai draudzenei, kura tikko noskatījās filmu Sātans Pradas bruņčos un priecājās, ka galvenā varone aizgāja no darba modes žurnālā. Manuprāt, īstajā dzīvē šāds scenārijas ir gandrīz neiespējams! Ja tu esi jauna un zinātkāra sieviete, tad darbs glamūrīgā žurnālā ar katru dienu aizrauj aizvien vairāk un vairāk (protams, reizi pa reizei uznāk apnikums, taču tad noder sarunas ar draugiem vai pat priekšniekiem). Jo tas, par ko mēs rakstām, ir tas, kas interesē un aizrauj arī mūs pašas. Tāpēc, lai arī starp spožām fotogrāfijām un Holivudas zvaigznēm, žurnālā ir arī mūsu sirdis un dvēseles.
