Maza uzvara

29.01.2008, erika_berzina

Sestdien man pirmo reizi mūžā tika veikta neliela operācija. Biju nobijusies ne pa jokam, kaut gan jau sen zināju, ka tas ir jāizdara un viss. Vēl biju uztraukusies tāpēc, ka mans ķirurgs būs vīrietis. Godīgi sakot, ar ārstiem es esmu uz “Jūs”, bet no dakteriem-vīriešiem vispār mēģinu izvairīties. Taču pēc sestdienas manas domas ir mainījušās. Un tikai uz labo pusi.

Viss jau ir atkarīgs no cilvēka, bet laikam viena no labākajām ārstu-vīriešu īpašībām ir spēja pajokot pat ļoti saspringtā situācijā. Un spēja saglabāt vēsu prātu, kontrolēt situāciju. Jo tad ir daudz vieglāk aizmirst lielo baidīšanos un ļauties notiekošajam. Tā notika arī ar mani. Un tad arī viss mans šķietamais mulsums bija kā ar roku atņemts.

Vēl biju patīkami pārsteigta, ka ārsts bija daudz uzmanīgāks un maigāks (ja tā var izteikties) nekā mana ārstējošā daktere (kaut gan arī viņa ir ļoti laba un profesionāla). Tā kā nu visa operācija man šķiet tikai tāds nieks vien. Un man ir prieks, ka mani līdzšinējie aizspriedumi pret ārstiem-vīriešiem ir zuduši. Visticamāk uz visiem laikiem!

P.S. Kā ir ar tevi? Vai tu dod priekšroku dakterim-vīrietim vai sievietei? Un vai mulsti no ārsta-vīrieša?

 
Komentāri [9]
Kārtot pēc jaunākā / vecākā
 
+0
hmm...mans vakardienas ieraksts pazudis...
30.01.2008 12:25 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Sieviete-ginekoloģe, bet pārējie man patrāpījušies stiprā dzimuma pārstāvji, ļoti jauki. Savā ārstējošajā ārstā (gulēju mēnesi slimnīcā) biju pamatīgi uzmetusi aci :-D , asaras bira, kad vajadzēja izrakstīties un māsiņas pačukstēja, ka smukulītim 2 bēbuki mājās!!! :-D
30.01.2008 01:55 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Man ģimenes ārsts ir vīrietis, bet nu cik man sanāk pie viņa iet... Kad gāju pēc izziņām, vienmēr visu varēja sarunāt :)
29.01.2008 21:09 | saite | Atbildēt
 
 
Nezināms
+0
katra zina viriesi-arsti mani mulsina. (s)
29.01.2008 20:40 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Man ir absolūti vienalga, kāda dzimuma ir ārsts. Galvenais, lai prot savu darbu. Ir nācies saskarties ar abu dzimumu ārstu kompetenci un nekompetenci. Tā kā visa bērnība man pagāja pa ārstniecības iestādēm, esmu jau tā pieradusi, ka galvenais, lai tiešām darbiņš būtu padarīts labi.
29.01.2008 18:28 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Pirms diviem gadiem vasarā mani "piemeklēja" apendicīts! To, ka mani operēja vīrietis uzzināju tikai pēc operācijas! Man pat nebija bail no operācijas un vispār man bija pilnībā vienalga, kas mani operē, jo vienīgā doma bija tikt vaļā no tām briesmīgajām sāpēm vēderā un nonstopa vemšanas!!!
bet piekrītu - ārsti vīrieši bieži vien ir labāki par sievietēm! It kā bail nav no ārstiem vīriešiem, bet nez kādēļ pie vīrieša ginekologa negribētu iet.... :-P
29.01.2008 17:15 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Nu, tas atkarīgs no jomas, kurā ārsts praktizē. Zobārstniecībā vai ķirurģijā, kur nepieciešama rīcība ne tikai ar galvu, bet arī ar rokām, piekrītu, ka labāki varētu būt vīrieši, tāpat arī psihiatrijā, kas ir smaga un ne visas sievietes spēj tik smagu nozari "pavilkt", bet tādā sfērā, kur nepieciešams nedaudz apstāties un līdz galam noklausīties pacienta skāmo, vīrietim, kuram viss tāpat jau ir skaidrs un jūra līdz ceļiem, viņš visu var un zin, nav ko meklēt. Pirms kādiem pāris gadiem bija nepatīkama pieredze ar acu ārsta asistentu - vīrieti, kuram sagādāja grūtība normāla anamnēzes ievākšana, līdz ar ko vispār kāda sajēga par to, kas man kaiš.
29.01.2008 13:42 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Tā nu ir sanācis,ka man nav bijusi vajadzība regulāri apmeklēt ārstus!Lielākoties esmu bijusi pie ārstēm sievietēm,ar viņām es jūtos brīvāk un nepiespiestāk!Bet man nav nekādas pretenzijas arī pret vīrieškārtas ārstiem(man pat radies priekšstats,ka viņi ir profesionālāki par ārstēm sievietēm!).Vienīgi pie ginekologa vīrieša es nekad neietu!
29.01.2008 12:59 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Varu pastāstīt par savu pieredzi ar ārstu- vīrieti :-) Arī man gadu atpakaļ bija neliela ķirurģiska operācija.
Pirms tam mani vēl izjautāja anesteziologs. Blakus sēdēja mamma un uz jautājumu, vai es pīpēju, lietoju narkotikas un alkoholu, es atbildēju ar pārliecinošu "nē". Uz ko mēs abi ar ārstu sazvērnieciski sasmaidījāmies :-D īstie jautājumi mammas klātbūtnē! :-D Tomēr to, cik patiesībā lielisks ārsts viņš ir, anesteziologs pierādīja pirms operācijas. Atceros sevi nobijušos ieejam operācijas telpā, man palūdza apgulties uz galda. Nepaspēju iejusties, kad māsiņa burtiski iecirta man vēnā katetru. Izsprāga asaras, bet anesteziolgs sāka mierināt un teica, ka būs labi. Tad es arī ieslīgu miegā.
Pēc operācijas viņš pats personīgi ienāca apvaicāties, kā es jūtos. Pa nedēļu gadījās sakrieties gaiteņos un arī tad viņš nepiemirsa apvaicāties par veselības stāvokli. Pirms izrakstīšanās es aiznesu nelielu pateicību konfekšu izskatā un lielu, lielu paldies :-) Vienīgais ārsts, par kuru man ir saglabājušās pozitīvas atmiņas no tās reizes, kad biju spiesta gulēt slimnīcā. Lūk tā :-)
29.01.2008 12:54 | saite | Atbildēt
 
 

Pievienot komentāru

Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji!
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits