Cik viegli iegūt jaunas draudzenes

09.04.2009, baiba_gabranova

Manuprāt, jaunas sirdsdraudzenes grūti iegūt pēc 25 gadu vecuma. Manā gadījumā šī robeža bija pat krietni ātrāk. Man ir divas tuvākās draudzenes no skolas laikiem, bet visas draudzības, kas veidojušās pēc tam, ir vai nu spilgti uzplaiksnījumi, kas agri vai vēlu beidzas, vai arī laba, pamatīga pazīšanās, kas balstīta vienā noteiktā interešu veidā.  

 

Par to kopīgo interešu pazīšanos viss ir skaidrs – esmu ieguvusi jaunas draudzenes, kopīgi studējot universitātē, ar citām esmu sadraudzējusies, strādājot vienā uzņēmumā vai mācoties spāņu valodu. Esmu iedibinājusi ļoti sirsnīgas attiecības pat ar sievietēm, kuras esmu intervējusi žurnālam. Tomēr tas ir kā pavērt verandas durtiņas, bet neaicināt ciemiņu iekšā mājās. Mēs varam reizi pusgadā satikties kafejnīcā, ar prieku izrunāties par pāris tēmām, kurās krustojas mūsu intereses, taču ne viena, ne otra nekad neatklās savus lielākos noslēpumus un nekratīs sirdi. Tomēr es ļoti mīlu un cienu visas šīs savas draudzenes, jo viņas ir tās, kas paplašina manu redzes loku un sniedz man neaprakstāmu gandarījumu no komunikācijas ar tik gudrām un dzīves aizrautīgām sievietēm. 

 

Tas par spilgtajiem draudzības uzplaiksnījumiem ir cits stāsts. Šī draudzība līdzinās iemīlēšanās sajūtai. Kādā ballītē vai izbraukumā tu iepazīsties ar meiteni, un jau pirmajās sarunas minūtēs tev ir skaidrs, ka jūs esat uz viena viļņa. Jums ir tik jautri un viegli, ka jau pirmajā pusstundā jūs piedzeraties un atklājat viena otrai visu savu dzīves stāstu. Pēc tam jūs visu nakti runājat par budismu un reinkarnācijas teorijām, un tu esi pilnīgi pārliecināta, ka viņa ir tavs dvēseles radinieks. Eiforiskā draudzēšanās galvu reibinošā intensitātē turpinās vēl vairākas nedēļas, līdz pienāk brīdis, kad tu tiec atsēdināta… Piemēram, tu viņai pirmajai un vienīgajai uztici dramatisko vēsti, ka gatavojies pamest savu puisi, bet viņa, ar vienu roku uzmundrinoši plikšķinot tev pa plecu, ar otru, izrādās, jau raksta līdzjūtības īsziņu tavam nākamajam ex, kurš par tavu lēmumu vēl pat nenojauš.  Vai arī viņa tevi pazemo, publiski izpļāpājot kādu tavu noslēpumu – it kā starp citu. Tas šķiet negaidīti, bet tikai no tavām subjektīvajām pozīcijām raugoties. Jo patiesībā šo savu „dvēseles radinieci” tu ne velna nepazīsti un nevari prasīt, lai viņa ievēro tavu ētikas kodeksu. 

 

Tāpēc man ir tikai divas sirdsdraudzenes, kuras es pazīstu kā raibus suņus. Es zinu, kādas kurai utis, kurai dažkārt ir problēmas ar takta izjūtu un kura – tieši otrādi – pat pārāk uztraucas, kaut tikai nevienu neaizvainotu. Esmu kopā ar viņām pārdzīvojusi pirmās neatbildētās mīlestības sāpes, esam sakašķējušās par džekiem, salabušas, nosvinējušas izlaidumu un aizgājušas studēt katra savā augstskolā. Uz brīdi pat esmu pieļāvusi kļūdu ļaut manām attiecībām ar vīrieti attālināt mūs vienu no otras. Tomēr mēs joprojām esam sirdsdraudzenes. Un, tāpat kā jebkurās attiecībās, arī šajās tik daudz ir ieguldīts, ka izveidot jaunas, tikpat dziļas man, pirmkārt, būtu slinkums, un, otrkārt, nav arī nekādas vēlēšanās.

 
Komentāri [8]
Kārtot pēc jaunākā / vecākā
 
+0
Piekritu raksta autorei. Manas labakas draudzenes ari ir no bernibas / skolas gadiem, ka ari studiju gados iegutas..Shobrid varu iegut labas pazinjas, domubiedrus, bet ne sirdsdraudzenes, jo tas manjau ir! :-)
14.04.2009 18:19 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Vienu es nesaprotu - kā var draudzība ar puisi vai pārcelšanās citur izjaukt draudzību? Tad jau tā nav draudzība.
13.04.2009 20:29 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Var!! Un kaa veel.. mana labaakaa draudzene (vairak ka 15 gadus) iepazinaas ar savu pirmo nopietno puisi 25 gados un kops taas dienas es vinai neeksisteeju... Un ir pagaajushi kaadi 5 gadi un mums nav nekaada kontakta!! Taa ka, nesaki gan, ka nevar..
21.04.2014 21:39 | saite
 
 
+0
man bija viena sirdsdraudzene no bērnības,kurai nu jau ir sava ģimene,un lai gan šad tad sarakstamies-tomēr skats uz dzīvi ir cits!;)
vēl bija 3 labākās draudzenes no skolas!draudzība sašķēlās,kad vienai no mums uzradās puisis,tad nu man zuda uzticība pārējām divām.
bet labākais ir tas,ka esmu atradusi savu patiešām īsto sirdsdraudzeni-mēs esam atklājušas viena otrai visbriesmīgākos noslēpumus.Un ,lai arī ko mēs viena otrai stāstītu-nebūs nosodījuma.Varētu pat teikt,ka viņa ir mana dvēseles radiniece! :)
12.04.2009 21:49 | saite | Atbildēt
 
 
+0
viena sirdsdraudzene man ir.un pietiek ar to...kaut kā vairs neuzticos un neatklāju sevi svešīem cilvēkiem.
12.04.2009 14:54 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Man reiz bija draudzene, tiešām sirdsdraudzene, meitene bez kuras vēl pirms 6 mēnešiem nevarēju iedomāties savu dzīvi(principā vēl aizvien nevaru). Protams problēmas sākās, kad es iekritu acīs viņas mūža(vienpusējajai)mīlestībai. Zinu, ka attaisnojuma man nav un man pat ir milzīgs kauns runāt ar viņu par to. Ikreiz, kad viņu nejauši satieku veikalā viņa izliekas, ka mani neredz un man tik ļoti gribas krist viņai ap kaklu un lūgt piedošanu tacu viņa uz mani skatās kā uz jebkuru svešu cilvēku.. Viņa bija cilvēks, kuru es gribētu redzēt sev blakus vēl pēc 60 gadiem, pēc visa kopā pārdzīvotā. Viņa pazina mani kā pati sevi - pat vēl labāk, pat labāk par mani pašu, labāk par jebkuru citu. Gluži tāpat man bija pret viņu. Tomēr tik sasodīti žēl tos 16 gadus, kas tagad bez viņas šķiet kā zeme nomests laiks.
Un tas puisis - tas sasodītais puisis pavisam noteikti nebija tā vērts. Žēl, ka no kļūdām mācās tikai tad kad tās jau pieļautas..
12.04.2009 03:35 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Man kaut kā savukārt ir sanācis, ka visas bērnudārza, pamatskolas, proti, agrā vecumā iegūtās draudzenes kaut kā gluži vienkārši bez strīdiem dabiski ir pazudušas un dažas tās ko varētu saukt par labām tagad ir iegūtas ne caur skolu, ne augstskolu. :-)
11.04.2009 20:10 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Piekrītu, ka īstas draudzenes iegūt nav viegli.
Man tādas ir divas, nē, nu jau trīs, bet... Ar vienu (vidusskolas draudzene) attiecības ir gluži vai dabīgā nāvē nomirušas, jo viņa nu dzīvo citā pilsētā, bet viņas slimīgi greizsirdīgais puisis neļauj brīvi satikties ne ar mani, ne citiem cilvēkiem. Žēl viņas un žēl mūsu lieliskās draudzības, kas šādi tiek nīcināta. Joprojām ar smaidu atceros visus gaišos un tumšos kopīgi pārdzīvotos mirkļus.
Otra man ir īsta sirdsdraudzene, tāda, kādu vienmēr esmu vēlējusies, ar visām savām būšanām un nebūšanām. Bet ir liels mīnuss - viņa ar draugu tūliņ pametīs šo valsti uz nenoteiktu laiku. Vēlu viņai visu to labāko, bet egoisms dara savu - negribas laist prom :)
Trešā ir mana studiju biedre, ar kuru arī tagad dzīvojam kopā. Būtībā esam pilnīgi atsķirīgas, bet saprotamies pārsteidzoši labi. Grūti definēt šīs attiecības, nevar gluži teikt, ka esam sirdsdraudzenes, bet uzvedamies gan - kaut katrai ir sava kompānija, savi tusiņi, sava dzīve. Bet tas neliedz mums pļāpāt tā, it kā būtu bijušas draudzenes veselu mūžību.
11.04.2009 18:18 | saite | Atbildēt
 
 

Pievienot komentāru

Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji!
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits