Jā, tā ir mana spilgtākā īpašība šajā tizlajā dzīves periodā. Es sastingtu it visa priekšā, kas ir potenciāls baiļu, vājuma, emociju izraisītājs. Esmu gļēva, gļēva, gļēva, un kā man tas besī. SASODĪTS! Un tā tā īsā dzīve aizplūst, bet es, muļķa cilvēks, esmu iemīcīts vienā savā dobītē un nekustu nekur. Ir kādai gadījies pēkšņi attapties situācij...
Gribu teikt, ka ir skaidrs, kur ir kļūda. tās ir bailes, tas ir lepnums, un tie ir abi kopā. Kļūda ir arī stāvēšanai kā kolosam brīdī, kad ir nepieciešams tikai viens tavs solis, lai pasaule sakustētos, sāktos molekulāri ķīmisku reakciju pārbagātība, sprāgtu un kūsātu tavi jūtu krāteri, lai viņš sajustu tavu karstumu starp lāpstiņām un aukstumu ...