Pat ļoti bez pamata un jēgas

08.02.2011, switched on
Gribu teikt, ka ir skaidrs, kur ir kļūda. tās ir bailes, tas ir lepnums, un tie ir abi kopā. Kļūda ir arī stāvēšanai kā kolosam brīdī, kad ir nepieciešams tikai viens tavs solis, lai pasaule sakustētos, sāktos molekulāri ķīmisku reakciju pārbagātība, sprāgtu un kūsātu tavi jūtu krāteri, lai viņš sajustu tavu karstumu starp lāpstiņām un aukstumu pirkstu galos. Nu labi, tas jau ir tālāk par to, ko gribēju teikt. Gribu teikt, ka cilvēki ir tur, kur ir, tikai tāpēc, ka viņi stāv. Viņi STĀV, raud, kliedz un sāpina paši sevi, jo nesper nevienu, sasodīts, nevienu pašu soli, lai kaut kas notiktu. Tu būsi tas, cik tu ziedosi, lai kļūtu par to, par ko vēlies kļūt. Ja tu ziedo savu lepnumu, lai dabūtu ko vēlies, tad tici vai nē, bet ieguvums būs nesamērojami lielāks, jo vismaz man lepnums ir visīstākais Ahileja papēdis. Tā, manuprāt, teica arī Balzaks, un ha, arī cilvēkiem pirms vairākiem gadsimtiem ir bijusi taisnība. Tad jau, laikam, tas ir tipiski cilvēkam, ne? :) Un pēdējais, ko gribu teikt - es gribu iemācīties trauslumu.
 
Komentāri [3]
Kārtot pēc jaunākā / vecākā
 
+0
Filozof, paldies :) Interesanti! Nu, sliktākais, ka manī ir reizē lepnums, reizē tā milzīgā paškritika, un reizē arī vēlme augt un vēlme patikt. Abas galējības :) Un ja nesanāk, tad ir liela vilšanās.
Par to attīstības ciklu - tā noteikti ir, jo it kā ja uzdotu jautājumu - kam gan tas viss? neviens varbūt pat nespētu īsti prātīgu atbildi sniegt. :) Bet būtība jau ir tajā kustībā. Šajā kontekstā es gan to domāju vairāk ar nākšanu pretī citiem cilvēkiem. Ja tu neej pretī viņiem, jo domā, ka viņiem neesi vajadzīgs, un ja nu tajā pat laikā viņi domā tieši tāpat, tad no pat ļoti pozitīva iespējamā rezultāta nekas, nekas nesanāk. Un cik gan iespēju tā nav palaist garām.
Tieši tāpēc, ka tas ir jūsu Ahileja papēdis, es gribu to iemācīties. :D
Tādēļ, berry, paldies :) Tā ir, bet esmu pieradusi emocijas apslāpēt. Tas niķis jāizdzen, jo tas tomēr ir tik cilvēcīgi :)
12.02.2011 06:05 | saite | Atbildēt
 
 
Nezināms
+0
nestāvi, ļaujies emocijām, emocijas arī Tevi padarīs trauslu :)
09.02.2011 20:37 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Bet Tu vari dzīvot laimīgs arī tāds kāds Tu esi! Viss ir galvā! Un viss sākās ar to, ka kāds Tev par kaut ko izrādījis kritiku. Ja ir slimīga uztvere, tad ne tikai diena un nakts sabojāta, iespējams, pat viss mūžš :) Vīriešiem problēmas vienā vietā, sievietēm citā, kas man liek pasmaidīt ... visi tik ļoti kaut kam vēlas līdzināties ... Gan jau esiet dzirdējuši, ka cilvēki iet savu pilnveidošanās ceļu? Lai kaut ko sevī attīstītu - uzlabotu izskatu, uzlabotu ķermeni, pierādītu sevi sabiedrībā ... un tikmēr, kad nav sasniegts, neko negribam iesākt! Bet patiesībā nekas nemainīsies, ja izies to ceļu. Vienkārši cilvēks būs uz vietas palicis ilgu laiku. Vislabākā pieredze jau laikam tiešām ir spert soli.
Starp citu, ziedot lepnumu saucas atteikties no visa tā, ko Tev līdz šim dzīve iemācija, vecāki devuši. Nu lūk, tas ir egoisms! Egoisms ir nepieciešams, bet nedrīkst aiziet galējībās! Un jā, esmu sapratis, ka šeit sievietes to ļoti augstā līmenī piekopj ... ehh!
Trauslumu viegli iemācīties - vīns, līdz divām glāzēm ...
Ahileja papēdis man - sievietes trauslums :D
09.02.2011 05:06 | saite | Atbildēt
 
 

Pievienot komentāru

Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji!