Sveikas...Tik divaini pamosties 3,kad blakus vairak nav ko apkert,1,7 gada apskavienos...Ir kada 3 nedelja ka izskiros,ka sakuma likas,no sava ista un vieniga.Lidz atklajas,ka vins nemaz nav mani milejis,pats gan nav teicis,bet darbi to raada...Joprojam nespeju pardzivot tuksuma sajutu,to,ka esmu izmantota 1,7 gada garuma,ka tik piedevu un piedevu...Ta vien liekas,ka nekad nespesu skatities uz citu,nespeju izteloties,ka gulu blakus un milejos ar citu.Tik loti sap,man trukst ari musu kopiga sunuka,ko panema man neprasot...1,7 gadu esmu dzivojusi melos un ticejusi vina asaram un lugsanam palikt.Bet te izradas,ka man laikam,bija sava misija,savest vinu atpakalj ar vinja gjimeni(daudzas zin manu stastu).Bet kapec es?Ta vien liekas,ka ISTO ir loti maz.Man riebjas tas pardzivosanas periods...Kamer itka baudi brivibu-atputies,sajutas ir labas,bet otra rita ir skarba realitate,esi viens un jasak no 0...
Ka izdzivot to sapi un pienmt,ka viss,kas notiek notiek uz labu?Padalieties pieredze,ka saka-kopa vieglaak...