Gan jau, ka grib, lai tas draugs tomēr vīrs būtu, jo tas izklausās un arī ir daudz nopietnāk. Man vispār besī, ka neprecas, jo es nekādi nevaru normāli nodefinēt tās attiecības, kas ir kā precētiem, bet tomēr nav precējušies. Es tak nevaru teikt, ka draudzene ar vīru kaut kur aizbrauca, ja viņai viņš nemaz nav vīrs, bet draugs, tas jau nekas, ka viņi miljons gadus dzīvo kopā un audzina bērnu. Teikt, ka draugs - nu tas ir tā, pusaudžu vecumā arī draugi ir, pēc mēneša jau ir cits liktenīgais draugs.
Savu draugu gan es par vīru nekad nesauktu. Nu nevaru un viss. Un, kad mamma mana drauga mammu nosauc par manu vīramāti, vai arī drauga mamma mani par savu vedeklu, tad es plosos un saku, ka kaut kā neatceros, ka būtu precējusies:D Es laikam laulību ļoti nopietni uztveru.
19
