Gribās izkratīties un man jau liekas, ka šeit to var izdarīt..
Pēdējā laikā sāk likties, ka man kāds, tā teikt, uzlicis ļaunu aci. Brīžiem sevi nesaprotu, pati redzu un apzinos, ka esmu palikusi diez gan briesmīga, visu laiku neapmierināta, dusmīga.. Dusmojos par visiem sīkumiem, draugs arī saka, ka nav ar mani kaut kas kārtībā. Agrāk tā nebija, kad sagāju atpakaļ ar bijušo(attiecībās viss tagad kārtībā), tā ar laiku paliku vnk debīla vecene, teikšu godīgi! Mēģinu tikt pati ar sevi galā, kaut kā savākties un meklēt kādu prieku dzīvē, bet nevaru.. Kādu pusgadu atpakaļ viss bija ideāli, ne par ko neuztraucos, dzīvoju un priecājos par dzīvi, viss bija tik labi! Un, kā sagājām kopā.. Tā viss kaitina, nepatīk un visur redzu tikai sliktas lietas..
Es jau, protams, atvainojos par savu murgu un putru, bet galvā tiešām šobrīd ir nenormāla putra.. Varbūt varat palīdzēt, ar kādām metodēm jūs tiekat ar sevi galā? Sportojat? Lasat grāmatu? Ejat uz jogu vai ko tml? Brīžiem liekas, ka tūlīt nonākšu Sarkandaugavā..
23
